Veselības departaments nepiekrīt Eiropas peldvietu kvalitātes novērtējumam par Igauniju
Eiropas ziņojumā norādīts, ka Igaunijā tikai nepilni 70% peldvietu ir izcilas kvalitātes, bet Igaunijas Veselības departaments apstrīd šo vērtējumu, uzsverot, ka faktiski ūdens kvalitāte ir laba. No 65 oficiālajām peldvietām tikai trīs bijušas problēmas.
Saskaņā ar Eiropas Savienības ziņojumu, 84% no vairāk nekā 22 000 Eiropas oficiālo peldvietu pagājušajā sezonā saņēmušas novērtējumu "izcila kvalitāte". Tomēr Igaunija ierindojas valstu grupā ar zemāko rādītāju – mazāk nekā 70% tās peldvietu atzītas par izcilām.
Igaunijas Veselības departaments šo secinājumu noraida. Departamenta Vides higiēnas nodaļas vadītāja Pillerīne Kalmusa uzsver, ka ziņojums neatspoguļo patieso situāciju. Pēc departamenta datiem, pagājušajā gadā no 65 monitorētajām peldvietām tikai trijās konstatētas problēmas ar ūdens kvalitāti. "Igaunijā tā ir ļoti laba," viņa piebilst.
Departamentā skaidro, ka statistiku ietekmē mainīgie laikapstākļi. Karstā laikā baktērijas un aļģes vairojas straujāk, savukārt vēsajos periodos to augšana palēninās, mazinot ietekmi uz ūdens kvalitāti.
Eiropas Peldūdens kvalitātes direktīva nosaka obligātu zarnu nūjiņu un zarnu enterokoku – galveno fekālā piesārņojuma rādītāju – monitoringu. Zinātnieki norāda uz diviem galvenajiem piesārņojuma cēloņiem: fekāliju noplūdi un mēslošanas līdzekļu iekļūšanu ūdenstilpēs, kas veicina toksisko zilaļģu jeb cianobaktēriju savairošanos.
Patlaban Igaunijā peldēties nav ieteicams divās peldvietās – Aa pludmalē Ida-Virumā un Arbi ezerā Tartumā. Ilgstoši slikta ūdens kvalitāte saglabājas arī Annas kanālā Tartu, bet enterokoki konstatēti ezerā Viljandi.
