Veselības departaments: salmonelozes uzliesmojumu cēlonis arvien biežāk ir dīgsti un sēklas
Igaunijā ik gadu reģistrē aptuveni 100–150 salmonelozes gadījumu, un pēdējos gados arvien biežāk inficēšanās avots ir augu izcelsmes produkti, piemēram, dīgsti un sēklas. Eksperti aicina ievērot higiēnas prasības, īpaši vasaras sezonā.
Igaunijas Veselības departaments norāda, ka salmonelozes gadījumu skaits valstī pēdējos piecus–sešus gadus saglabājas stabils – aptuveni 100–150 gadījumu gadā. Tomēr speciālisti novērojuši, ka mainās inficēšanās veidi.
Galvenā speciāliste infekcijas slimību epidemioloģijas nodaļā Jevgēnija Epšteina raidījumā “Vienkārši vasara” Radio 4 skaidroja, ka salmonelozi tradicionāli saista ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, bet pēdējā laikā arvien biežāk uzliesmojumu cēlonis ir augu izcelsmes produkti – dīgsti un sēklas. Apstrādes un iepakošanas procesā tajos var nokļūt salmonella. Tā kā šie produkti netiek termiski apstrādāti, tie var izraisīt inficēšanos.
Inkubācijas periods parasti nepārsniedz trīs dienas. Slimība izpaužas kā zarnu infekcija: caureja, sāpes vēderā, augsta temperatūra, slikta dūša un vemšana. Strauja šķidruma zuduma dēļ daudziem pacientiem nepieciešama stacionāra ārstēšana. Pašam noteikt, vai tā ir salmoneloze, nav iespējams – to var izdarīt tikai ārsts, nosakot ierosinātāju. Tas ir svarīgi arī ārstēšanas izvēlei: vīrusu infekciju gadījumā antibiotikas nelieto, bet bakteriālu infekciju gadījumā tās var būt nepieciešamas.
Lai samazinātu inficēšanās risku, jāievēro personīgās un pārtikas higiēnas noteikumi: mazgāt rokas pirms ēdiena gatavošanas, pēc tualetes apmeklējuma un saskares ar dzīvniekiem, kā arī atsevišķi uzglabāt un gatavot jēlus un gatavus produktus. “Nekādā gadījumā nedrīkst lietot vienu nazi un vienu griešanas dēlīti gan jēlai gaļai, gan gataviem produktiem, kas netiks termiski apstrādāti. Turklāt ēdiens ir pareizi jāgatavo. Salmonela iet bojā 70–75 grādu temperatūrā, taču šai temperatūrai jābūt sasniegtai arī gaļas iekšpusē. Produkti ir rūpīgi jācep un jāvāra,” uzsvēra Epšteina. Viņa piebilda, ka vasarā bakteriālu zarnu infekciju risks palielinās pikniku sezonas un ēdiena gatavošanas brīvā dabā dēļ.
Speciāliste iesaka pārtiku transportēt dzesesomatā ar aukstuma elementiem, nepieļaut tās turēšanu siltumā, jēlai gaļai un gatavajam šašlikam izmantot atsevišķus traukus, dažādus griešanas dēlīšus, kā arī jēlus un gatavus produktus ledusskapī glabāt atsevišķi. Tas ļauj samazināt inficēšanās varbūtību līdz minimumam.
