Veselības nozarē veidos ciešāku valsts un privātā sektora sadarbību krīzēm
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) un privāto ārstniecības iestāžu asociācija VADDA vienojās par regulāru resursu datu apmaiņu, lai Latvija labāk sagatavotos krīzēm un katastrofām.
Latvijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) un privāto ārstniecības iestāžu asociācija VADDA ir noslēguši vienošanos par ciešāku sadarbību krīžu un katastrofu situācijām. Mērķis ir nodrošināt, ka veselības aprūpē ārkārtas apstākļos var ātri apzināt un koordinēti izmantot visus pieejamos resursus gan valsts, gan privātajā sektorā.
Kādi dati tiks apmainīti
Vienošanās paredz sistemātisku un savlaicīgu informācijas apmaiņu par asociācijas biedru veselības aprūpes resursiem. Regulāri tiks apzināta informācija par ārstniecības personāla kapacitāti, stacionāro un ambulatoro pakalpojumu iespējām, gultu fondu, diagnostikas un laboratoriju jaudām, medicīniskajām ierīcēm, aprīkojumu, materiāliem un transportu. Krīzes gadījumā šos datus paredzēts operatīvi aktualizēt.
Kas mainās
NMPD privāto iestāžu resursus apzināja jau agrāk, īstenojot Valsts katastrofu medicīnas plānu. Jaunajā modelī VADDA, kas apvieno vairāk nekā 70 biedru – privātās klīnikas, veselības centrus un laboratorijas –, uzņemsies koordinējošu lomu informācijas apritē starp biedriem un NMPD. Tas ļaus datus apmainīt ātrāk. Sadarbība veidos arī vienotu platformu diskusijām par katastrofu medicīnas sistēmas pilnveidošanu.
NMPD direktore Liene Cipule uzsver, ka krīzēs izšķiroša ir spēja ātri saprast, kādi resursi konkrētajā brīdī ir pieejami, kā tos apvienot un efektīvāk izmantot. Viņasprāt, iedzīvotājiem tas nozīmē labāku nozares gatavību situācijām, kad īsā laikā jāmobilizē visi iespējamie resursi.
VADDA valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds norāda, ka valsts gatavība krīzēm nav iedomājama bez privātā sektora iesaistes. Viņš atgādina, ka Covid-19 pandēmijas laikā privātās iestādes jau parādīja spēju mobilizēt resursus un ātri pielāgoties.
Drošības kontekstā
Viena no NMPD funkcijām ir plānot katastrofu medicīnas sistēmu Latvijā, kas ir daļa no valsts civilās aizsardzības un nacionālās drošības sistēmas. Vienošanās īsteno Valsts aizsardzības koncepcijā paredzēto visaptverošas valsts aizsardzības pieeju, kas paredz valsts, pašvaldību, nevalstiskā un privātā sektora sadarbību kritiski svarīgu funkciju nepārtrauktībai krīžu un apdraudējuma laikā.
