Vēsturisks skatījums uz Līgo „nepareizajām svinībām”: no 18. gadsimta līdz Ulmaņa režīmam
Rakstā aplūkots, kā Līgo svētku svinēšana vēsturiski apvienojusi kristīgās un pagāniskās tradīcijas, un kā tā mainījusies no 18. gadsimta līdz Kārļa Ulmaņa autoritārajam režīmam.
Kristīgais un pagāniskais mantojums
Kopš viduslaikiem 24. jūnijā savijas divi fundamentāli Eiropas kultūras slāņi. Kristiešiem šī ir Jāņa Kristītāja dzimšanas diena, viens no svarīgākajiem reliģiskajiem svētkiem gadā. Tomēr, tiklīdz svinības izgāja ārpus baznīcas sienām, zemnieki – kas vēsturiski veidoja lielāko daļu eiropiešu – nodevās priekam un tūkstošgadēs sakņotiem pagāniskajiem auglības rituāliem. Šo paražu atspulgi saglabājušies dažādās svētku tradīcijās.
No 18. gadsimta līdz Ulmaņa laikam
No mūsdienu skatpunkta viegli aizmirst, ka vēl pirms pāris gadsimtiem ugunskuri, vainagu pīšana, dziesmas, dejas, svinības un negulēta nakts bija daļa no kopīgas Eiropas pieredzes. Raksts pievēršas tam, kā šīs tradīcijas mainījās Latvijā no 18. gadsimta līdz Ulmaņa režīmam, kad varas iestādes mēģināja regulēt un „pareizot” svētku svinēšanu.
