Vēsturnieks Snaiders: Tramps ASV ārpolitiku vada kā organizētās noziedzības pārstāvis
Pirms ASV starpvēlēšanām vēsturnieks Timotijs Snaiders intervijā France 24 brīdina, ka vēlēšanas var noteikt, vai valsts virzīsies uz atklātu tehnoloģiju oligarhu varu. Tomēr, viņaprāt, rezultāts nav iepriekš lemts, jo pastāv pilsoniskā noturība.
Amerikāņiem dodoties uz vēlēšanu iecirkņiem ASV Kongresa starpvēlēšanās, Toronto Universitātes Munka Globālo lietu skolas profesors un vēsturnieks Timotijs Snaiders intervijā televīzijas kanālam France 24 runāja par ASV demokrātijas nākotni, tehnoloģiju miljardieru pieaugošo politisko ietekmi un jaunā „zeltītā laikmeta” riskiem. Sarunu vadīja žurnālists Fransuā Pikārs. Snaiders ir grāmatu „On Tyranny” un „On Freedom” autors.
Miljardieri un vara
Snaiders velk paralēles ar 19. gadsimta Amerikas „laupītājbaroniem”. Viņš uzskata, ka mūsdienu tehnoloģiju magnātu milzīgā bagātība un ietekme var pārvērst demokrātiskās institūcijas privātas varas instrumentos. Atšķirībā no sākotnējā zeltītā laikmeta, kam sekoja pretmonopola likumi un progresīvas reformas, nav garantijas, ka vēsture atkārtosies.
Pēc viņa domām, vēlēšanas lielā mērā skar jautājumu, vai vājinātais prezidents Donalds Tramps kļūs par pāreju uz vairāk vai mazāk atklātu dažu tehnoloģiju oligarhu valdīšanu. Snaiders arī kontrastē ASV ar Vladimira Putina vadīto Krieviju: tur Putins atrodas oligarhiskās hierarhijas virsotnē, bet ASV tehnoloģiju miljardieriem ir finansiālais spēks un politiskais svars, lai izmantotu Trampu kā ceļu uz ietekmi valdībā.
Cinisms kā drauds
Vēl viens apdraudējums, pēc vēsturnieka teiktā, ir korupcijas normalizēšana ar politisko ciniskumu, iestāstot pilsoņiem, ka visi krāpjas un citas alternatīvas nav. Šādi, viņaprāt, autoritāra politika var iesakņoties, panākot, ka demokrātija šķiet tikai sacensība starp korupcijas veidiem.
Cerība
Tomēr Snaiders uzsver, ka iznākums nav iepriekš noteikts. Lai gan vēlēšanu sistēmu kropļo nauda un nevienlīdzīga ietekme, viņš saskata noturības pazīmes pilsoniskajā organizēšanā, protestos un amerikāņu apņēmībā balsot. Jautājums nav tikai par to, vai demokrāti atgūs kontroli pār Kongresu, bet gan par to, vai amerikāņi joprojām tic, ka demokrātiska politika var mainīt situāciju. „Iepriecinošais ir tas, ka mēs vēl neesam tur,” viņš teica.
