Veterinārārsti brīdina par karstuma bīstamību mājdzīvniekiem
Latvijas Veterinārārstu biedrība aicina dzīvnieku īpašniekus būt piesardzīgiem gaidāmajā karstumā, norādot, ka pārkaršana var attīstīties ātri un būt letāla.
Saistībā ar sinoptiķu prognozēto karstumu Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) izplatījusi brīdinājumu mājdzīvnieku saimniekiem. Pārkaršana mājdzīvniekiem var attīstīties strauji un izraisīt nāvi, tādēļ aicināts pievērst īpašu uzmanību dzīvnieku labsajūtai un drošībai.
Veterinārārsti skaidro, ka suņi un kaķi ķermeņa temperatūru regulē atšķirīgi no cilvēkiem – galvenokārt elpojot un caur pēdu spilventiņiem. Tas nozīmē, ka tie karstumu panes ievērojami grūtāk.
Nekad neatstāt dzīvnieku automašīnā
Pat mērenā laikā automašīnas salons dažu minūšu laikā var sakarst līdz dzīvībai bīstamai temperatūrai. Daļēji atvērti logi nepietiekami pasargā dzīvnieku no pārkaršanas, tādēļ dzīvnieku nedrīkst atstāt automašīnā bez uzraudzības pat uz īsu brīdi.
Ēna un ūdens visu dienu
Ja suns tiek turēts ārā, jānodrošina, ka ēna ir pieejama visas dienas garumā, jo saulei pārvietojoties, ēna maina atrašanās vietu. Piesiets suns var nespēt tai sekot un nonākt tiešos saules staros. Tāpat dzīvniekam visu diennakti jābūt pieejamam svaigam, vēsam ūdenim. Ieteicams izvietot vairākus ūdens traukus ēnā un regulāri tos nomainīt, ūdenim pievienot ledus gabaliņus. Atvēsināšanai var izmantot arī sekli baseini ar ūdeni ēnā un sasaldētus gardumus (buljonu, konservus utt.).
Pasākumi mājās un pastaigās
Dzīvniekiem vēlams uzturēties vēsās, labi vēdināmās telpās, īpaši karstākajās stundās. Logus ieteicams aizsegt ar atstarojošu materiālu. Pastaigas plānot agri no rīta vai vēlu vakarā. Pirms došanās ārā jāpārbauda asfalta temperatūra – ja plaukstu nevar noturēt piecas sekundes, tas ir pārāk karsts suņa ķepām un var radīt apdegumus.
Riska grupas un apmatojuma kopšana
Vislielākais pārkaršanas risks ir senioriem un ļoti jauniem dzīvniekiem, dzīvniekiem ar hroniskām saslimšanām, kā arī brahicefālo šķirņu suņiem (mopšiem, buldogiem, bokseriem) un garspalvainiem suņiem. Apmatojums kalpo kā dabiska izolācija, tādēļ pilnīga noskūšana nav ieteicama – tā var palielināt saules apdegumu risku. Tomēr apmatojums regulāri jāizķemmē, lai nodrošinātu gaisa cirkulāciju.
Karstuma dūriena pazīmes un rīcība
Pirmās pazīmes: intensīva elsošana, apgrūtināta elpošana, pastiprināta siekalošanās, nespēks, vemšana, koordinācijas traucējumi, krampji vai samaņas zudums. Ja dzīvniekam novēro šos simptomus, nekavējoties jāpārvieto ēnā vai vēsā telpā, jāatvēsina ar vēsu (ne ledainu) ūdeni un pēc iespējas ātrāk jānogādā veterinārajā klīnikā.
“Lielāko daļu karstuma izraisīto veselības problēmu var novērst ar vienkāršiem profilakses pasākumiem. Karstajās dienās mūsu mājdzīvnieki ir pilnībā atkarīgi no saimnieka rūpēm un atbildīgas rīcības,” uzsver LVB prezidents Ilmārs Dūrītis.
