Vētras sekas Lietuvā atklāj vājo gatavību iespējamam militāram uzbrukumam
Spēcīga vētra Lietuvā prasīja vienu upuri un atstāja bez elektrības vairāk nekā 250 000 iedzīvotāju, atklājot nepilnības, kas varētu būt vēl kritiskākas bruņota konflikta gadījumā.
Lietuvu nesen skārusi spēcīga vētra, kuras rezultātā gājis bojā viens cilvēks, bet vairāk nekā 250 000 iedzīvotāju palikuši bez elektrības — daļa joprojām dzīvo bez tās. Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Laurīns Kaščūns norādīja, ka sabiedrībai jāmaina domāšana — nevis jāgaida valsts palīdzība, bet katrai ģimenei jāizstrādā savs aizsardzības plāns un jāsagādā nepieciešamais aprīkojums.
Īpaši smagi cietis Kazlu Rūdas novads Rietumlietuvā, kur ambulatorā klīnika kopā ar apkārtējām iestādēm un iedzīvotājiem palikusi bez interneta pieslēguma, kas nozīmēja e-veselības pakalpojumu pārtraukumu un receptes bijušas jāraksta ar roku.
Infrastruktūras vājās vietas
Lietuvas elektrotīklu operatora ESO vadītājs Renaldas Radvila atzina, ka sabiedrība nav gatava šādiem traucējumiem, jo trūkst ģeneratoru un pastāv paļaušanās uz vienu enerģijas avotu. Lai novērstu šādas elektrības padeves pārtraukas nākotnē, ESO būtu jāpārvieto 6000 kilometru kabeļu pazemē, kas izmaksātu pusmiljardu eiro. Pagaidām ESO piedāvāja ģeneratorus, taču Kazlu Rūdas mērs Mantas Varaška norādīja, ka 200 ģeneratori nespēj būtiski palīdzēt, ja bez elektrības ir 270 000 patērētāju, un daudzas pašvaldības no šāda atbalsta atteikušās, jo tas radītu domstarpības starp iedzīvotājiem.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā eksperti un amatpersonas atgādinājuši, ka iedzīvotājiem jābūt gataviem izdzīvot vismaz trīs dienas bez ārējas palīdzības. Tomēr pēc vētras vairākās pašvaldībās jau pēc dažām dienām tika ziņots par ūdens, pārtikas un medikamentu trūkumu.
Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta Civilās aizsardzības pārvaldes eksperts Paulius Rinkēvičs norādīja, ka iedzīvotāji tika brīdināti par gaidāmo vētru laikus, taču ne visi izmantoja iespēju sagatavoties — nostiprināt priekšmetus pagalmos vai nodrošināties ar alternatīviem enerģijas avotiem.
Nacionālā krīžu vadības centra vadītājs Vilmants Vitkauskas atzīmēja, ka daļa iestāžu, tostarp dažas slimnīcas, izmantoja situāciju, lai testētu savus rīcības plānus, taču atklājās arī problēmas — dažu sabiedriskās drošības dienestu radio sakari nedarbojās, jo telekomunikāciju operatoriem pēc vairākām dienām beidzās rezerves elektrības krājumi. Viņš uzsvēra, ka dabas katastrofas nevar pilnībā salīdzināt ar bruņotu konfliktu, taču elektroenerģijas infrastruktūra ir bijusi un paliks iespējamais mērķis.
Premjerministrs Mindaugs Sinkēvičs sacīja, ka pašlaik prioritāte ir vētras seku likvidēšana, bet vēlāk tiks analizēts, kas nenostrādāja un kāpēc.
