Vidējā neto alga sasniegusi 1401 eiro: sociālajos tīklos plosās diskusija par reālo dzīvi Latvijā

Šonedēļ publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu 2026. gada otrajā ceturksnī sasniegusi 1886 eiro – par 4,3% jeb 78 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt vidējā neto alga, proti, tā, ko cilvēki faktiski saņem "uz rokas", bija 1401 eiro, kas ir 74,3% no bruto algas. Salīdzinot ar pirmo ceturksni, mēneša vidējā bruto alga pieaugusi par 2,3%.

Neto alga gada laikā palielinājusies par 4,4%, apsteidzot gan inflāciju, gan bruto algas kāpumu. Ņemot vērā cenu pieaugumu, reālais neto algas kāpums bijis 1,1%.

Diskusija sociālajos tīklos

Jaunie skaitļi izraisījuši plašu rezonansi platformā "Threads", kur lietotājs Dāvis izveidoja aptauju par cilvēku faktisko neto algu. Aptaujā piedalījās gandrīz 4900 cilvēku, un rezultāti pamudināja diskusiju paplašināties līdz jautājumam, cik reāli Latvijā vispār ir pelnīt virs vidējā rādītāja un vai ar aptuveni 1400 eiro mēnesī var dzīvot komfortabli.

Daži komentētāji izteica pārsteigumu, ka tik liela daļa strādājošo – pēc dažām aplēsēm ap 40% – nopelna virs šī sliekšņa. Cita diskusijas dalībniece, kas pati Latvijā nedzīvo, dalījās pieredzē no gadījuma darba izbraukuma tirdzniecībā, secinot, ka regulārs darbs vairākās maiņās mēnesī varētu nodrošināt ienākumus virs 1400 eiro, taču atzina, ka bez šādām papildu pūlēm izdzīvot būtu grūti.

Diskusijā tika pieminēts arī tas, ka oficiālā statistika atspoguļo tikai deklarētos ienākumus, un nereģistrēti maksājumi tajā neparādās, tāpēc faktiskie ienākumi atsevišķiem cilvēkiem var būt lielāki. Vairāki lietotāji arī uzsvēra, ka svarīgi ir ne tikai algas apmērs, bet arī tas, cik cilvēku no šiem ienākumiem jāuztur, jo vienādi ienākumi vienas personas un vairāku ģimenes locekļu uzturēšanai nozīmē pavisam atšķirīgu dzīves līmeni. Atalgojumu, kā norādīja citi komentētāji, ietekmē arī darba pieredze, stāžs, specialitāte un izglītība.