Vides eksperte: satiksmes mierināšana nav auto aizliegums, bet solis uz sabiedrisko transportu
Baltijas Vides Foruma eksperte Līga Stokmane-Blaua skaidro, ka pilsētu plānošanā mērķis nav aizliegt privātos auto, bet ar satiksmes mierināšanu veicināt paradumu maiņu. Pašvaldības emisijas var mazināt arī ar siltumapgādes risinājumiem un zaļajām zonām.
Pilsētu plānošanas dokumentos nekad nav bijis mērķa aizliegt privāto autotransportu; tā vietā ar dažādiem satiksmes mierināšanas pasākumiem, tostarp ātruma ierobežojumiem, cenšas veicināt pāreju uz sabiedrisko transportu. To intervijā portālam Jauns.lv skaidro Baltijas Vides Foruma vides eksperte un ES Klimata pakta vēstnese Līga Stokmane-Blaua. Viņa norāda, ka automašīnas pilsētās rada visvairāk siltumnīcefekta gāzu emisiju, tāpēc pieejams un drošs sabiedriskais transports ir viens no soļiem, lai iedzīvotāji to biežāk izvēlētos privātās automašīnas vietā.
Paradumu maiņa
Eksperte uzsver, ka jēdziens „satiksmes mierināšana” nozīmē mierīgāku un drošāku satiksmi. Pazeminātās pieturvietas zemās grīdas tramvajiem, kas ļauj ērti iekāpt gan vecākiem ar bērnu ratiņiem, gan cilvēkiem ratiņkrēslos, kā arī paaugstinājums ar ātruma ierobežojumu pirms pieturas ir vides pieejamības risinājumi. Tiešas ietekmes uz emisijām tiem nav, taču tie palīdz mainīt paradumus.
Stokmane-Blaua atzīst, ka Rīgā īstenotie pasākumi daļai iedzīvotāju radījuši neērtības, taču pretestība esot saprotama, jo paradumu maiņa nekad nav vienkārša. Pilsētu mērķis esot samazināt privāto auto skaitu, nevis tos aizliegt, bet jauni veloceļi mudina dažādot pārvietošanās veidus.
Siltumapgāde
Otra joma, kur pašvaldības var mazināt emisijas, ir siltumapgādes enerģijas avoti. Eksperte kā labu piemēru min Salaspils Siltumu, kas 2019. gadā izveidoja vienu no lielākajiem saules kolektoru parkiem Eiropā. Tas gan nesedz visas vajadzības, taču vasarā visu Salaspils iedzīvotājiem nepieciešamo siltā ūdens padevi nodrošina saules enerģija. Rīgas Siltums pamatā izmanto fosilo enerģiju; uzņēmumam ir klimatneitralitātes stratēģijas, taču atjaunīgo resursu īpatsvars pagaidām ir neliels. Dabasgāzes izmantošanu eksperte vērtē kā risku arī enerģētiskās neatkarības ziņā, jo notikumi pasaulē var strauji ietekmēt gāzes cenu.
Zaļās zonas
Trešā joma ir zaļās zonas, jo koki un augi absorbē CO2 un uzlabo vides kvalitāti. Kā piemēru zaļi zilajai infrastruktūrai eksperte min Rīgas pilsētas kanālu, kas kopā ar blakus esošajām zaļajām zonām uzsūc lietusūdeni. Zaļās zonas palīdz mazināt karstuma salas, bet dabiskās pļavas ļauj iepazīt savvaļas augus un nodrošina patvērumu apputeksnētājiem.
Projektu finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments.
