Viedoklis: deputātu zvērestam trūkst reālas atbildības par solījuma laušanu

3. novembrī jaunais Saeimas sasaukums pirmo reizi nodos deputāta zvērestu, apsolot uzticību Latvijai, tās Satversmei un likumiem. Kā norāda raksta autors — zemessargs, alpīnists un profesors —, šis solījums šobrīd ir vairāk deklaratīvs nekā saistošs, jo par tā laušanu likumā nav paredzēta nekāda konkrēta atbildība, kamēr vien deputāts formāli nepārkāpj likumu.

Salīdzinājums ar zemessargu zvērestu

Autors pretstata deputāta zvērestu ar zemessarga zvērestu, kas kopš 2010. gada ir identisks Nacionālo bruņoto spēku karavīra zvērestam. Atšķirībā no deputāta, zemessargs apņemas netaupīt spēkus, veselību un dzīvību valsts aizsardzībai, un viņam nav iespējas atsaukties uz personīgo pārliecību vai atteikties no pavēles izpildes — par disciplīnas pārkāpumu vai zvēresta laušanu var iestāties kriminālatbildība, kara laikā pat kara tribunāls.

Deputātam savukārt par solītā nepildīšanu draud augstākais Mandātu komisijas rājiens vai vēlētāju neuzticība nākamajās vēlēšanās. Viņu nevar ne atlaist, ne tiesāt, ne atņemt algu par zvēresta laušanu, ja vien nav noticis tiešs likumpārkāpums. Turklāt deputātiem ir imunitāte, kādas nav citiem pilsoņiem.

Piedāvātie risinājumi

Autors uzsver, ka deputāti saņem 4330 eiro mēnešalgu pirms nodokļiem, kā arī īres un transporta izdevumu kompensācijas, savukārt zemessargi dienestu veic brīvprātīgi un par simbolisku samaksu, upurējot brīvo laiku. Viņaprāt, taisnīgi būtu deputāta zvērestā iekļaut punktu, kas paredz konkrētas sekas solījuma laušanas gadījumā — piemēram, apņemšanos vairs nekad nekandidēt vēlēšanās, atmaksāt saņemto algu vai bez atlīdzības veikt 100 dienas sabiedriskos darbus jomās, kur trūkst darbaroku, piemēram, slimnīcās vai stihiju seku novēršanā.

Autors secina, ka likumos būtu jāiestrādā mehānisms, kas padarītu šādas sankcijas neizbēgamas, jo pieredze rādot — atbildīgus lēmumus cilvēki bieži pieņem tikai tad, ja sekas skar viņus tieši.