Viedpulksteņi un mākslīgais intelekts: vai tie spēj atklāt slimību agrīnas pazīmes?
Viedpulksteņi un citas valkājamās ierīces var izsekot dažādiem veselības rādītājiem, bet tikai dažas funkcijas ir klīniski noderīgas. Eksperti brīdina, ka ierīces nenodrošina diagnozi, bet var palīdzēt pamanīt novirzes no normas.
Mūsdienu viedpulksteņi un citas valkājamās ierīces spēj izmērīt ne tikai soļus un sirdsdarbību, bet arī miega kvalitāti, ādas temperatūru, elpošanas ātrumu, skābekļa līmeni asinīs un sirdsdarbības mainīgumu. Tomēr, kā atzīst mediķi, ne visi šie rādītāji ir pietiekami precīzi, lai tos izmantotu medicīniskiem lēmumiem.
Viena no uzticamākajām funkcijām ir priekškambaru fibrilācijas (AFib) noteikšana. Pētījumā ar Apple Watch tika konstatēts, ka 84% gadījumu, kad ierīce brīdināja par neregulāru pulsu, tas apstiprinājās kā AFib. Šī funkcija ir atzīta par klīniski noderīgu, jo AFib ir skaidri atšķirama fizioloģiska pazīme.
Citi rādītāji, piemēram, asinsspiediena brīdinājumi, kaloriju aprēķini vai detalizēta miega fāžu izsekošana, nav pietiekami precīzi, lai ārsti uz tiem paļautos. Arī ikdienas veselības rādītāji, piemēram, Oura Readiness vai Whoop Recovery, balstās uz patentētiem algoritmiem, kas ārstiem dod maz izmantojamas informācijas.
Pētījumi liecina, ka valkājamās ierīces var uztvert fizioloģiskas izmaiņas, kas rodas pirms slimības simptomu parādīšanās, piemēram, gripas vai COVID-19 gadījumā. Tomēr tās nenosaka pašu vīrusu, bet gan organisma reakciju uz infekciju. Piemēram, Teksasas A&M un Stenfordas universitātes pētījumā atklāts, ka viedpulksteņi var atklāt COVID-19 un gripas agrīnas pazīmes dažu stundu laikā pēc inficēšanās. Pētnieki lēš, ka agrīna izolēšanās un testēšana varētu samazināt pandēmijas izplatību līdz pat 50%.
Mākslīgais intelekts arvien vairāk tiek integrēts valkājamo ierīču lietotnēs, piemēram, Google Health Coach, Oura Symptom Radar un Apple Vitals. Šie rīki apkopo datus no vairākiem sensoriem un salīdzina tos ar lietotāja individuālo bāzes līniju. Tomēr ārsti norāda, ka MI analīze bieži vien notiek aiz slēgtām durvīm un nesniedz skaidrus, uzticamus secinājumus. Pastāv risks, ka cilvēki var paļauties uz ierīču ieteikumiem kā galīgo spriedumu par savu veselību, nevis konsultēties ar ārstu.
Eksperti uzsver, ka nākotnē valkājamās ierīces, visticamāk, nespēs pašas noteikt diagnozi. To uzdevums būs uzraudzīt veselības modeļus, brīdināt par novirzēm un sniegt papildu informāciju, ko apspriest ar medicīnas speciālistu. Regulāras vizītes pie ārsta joprojām ir neaizstājamas.
