Vīķe-Freiberga: Tramps vēlas Nobela prēmiju, tāpēc tiecas pēc miera Ukrainā
Bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga LTV raidījumā skaidroja ASV prezidenta Donalda Trampa attieksmi pret karu Ukrainā. Tikmēr ASV, Ukraina un Krievija gatavojas atsākt trīspusējās sarunas, taču datums un vieta nav skaidri.
Bijusī Latvijas Valsts prezidente (1999.–2007.) Vaira Vīķe-Freiberga LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?” izteicās par ASV prezidenta Donalda Trampa nostāju Krievijas kara Ukrainā kontekstā. Viņa uzskata, ka Tramps vēlas iegūt Nobela Miera prēmiju, tāpēc tik ļoti tiecas panākt mieru, ka ieklausās Vladimira Putina apgalvojumos par Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski kā neleģitīmu līderi. Viņa atgādināja, ka Nobela Miera prēmija tika piešķirta bijušajam ASV prezidentam Barakam Obamam, un, viņasprāt, Tramps to nekad nevienam nav piedevis. Tie ir viņas personīgie vērtējumi.
Sarunu gaita
Vīķe-Freiberga komentāri izskan laikā, kad jau pāris nedēļu norit jauns miera sarunu mēģinājums. Ukraina, Krievija un ASV principā vienojušās atsākt trīspusējās sarunas. Zelenskis 31. oktobrī pēc tikšanās ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu norādīja, ka tām vajadzētu notikt novembra pirmajā pusē. Iepriekš viņš bija minējis tikšanos Abū Dabī no 6. līdz 10. novembrim. Putina ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs paziņojis, ka Maskava konkrētu datumu nav piedāvājusi un tas būs atkarīgs no situācijas frontē un kara Tuvajos Austrumos. Līdz 2. novembra vakaram tikšanās nebija galīgi apstiprināta.
Sarunu atsākšanu pieļāva Trampa sūtņa Stīva Vitkofa tikšanās ar Putinu Sanktpēterburgā 21. oktobrī. Kremlis paziņoja, ka Putins principā piekritis tehniska līmeņa sarunām, kurās cita starpā apspriestu drošības garantijas pēc kara beigām.
Mazāki solļi pirms lielā līguma
Tā kā pilnīgu pamieru panākt nav izdevies, ASV tiecas uz ierobežotām vienošanām. Valsts sekretārs Marko Rubio 31. oktobrī norādīja uz pieaugošu interesi par ierobežotu pamieru Melnajā jūrā, kas aizsargātu graudu kuģošanu. No 27. oktobra līdz 1. novembrim Hersonas apgabala Oleškas apkārtnē darbojās humānais pamiers, kura laikā evakuēja gandrīz 800 cilvēku. Ukraina apsūdzēja Krieviju pamiera izmantošanā savu pozīciju nostiprināšanai.
Būtiskākie strīdi nav atrisināti: Kremlis pieprasa kontroli pār Doneckas apgabalu un Ukrainas atteikšanos no NATO, savukārt Kijiva prasa drošības garantijas un Eiropas līdzdalību. Kauju pārtraukšana nav notikusi — 2. novembrī Zelenskis ziņoja, ka Krievijas triecienā Zaporižjas apgabala Komišuvahas ciemam nogalināti 18 cilvēki.
