Viktorijas liberāļi vēlas sadalīt apelācijas tiesu — kritiķi brīdina par tiesu politizēšanu
Austrālijas Viktorijas štata Liberāļu partija ierosina sadalīt apelācijas tiesu divās daļās, lai panāktu bargākus sodus, taču juristu un cilvēktiesību organizācijas brīdina, ka tas politizētu tiesu varu.
Viktorijas štata opozīcijas līdere Džesa Vilsone svētdien paziņoja, ka Liberāļu un Nacionālās partijas koalīcija, uzvarot novembra vēlēšanās, sadalītu štata apelācijas tiesu divās atsevišķās struktūrās — krimināllietu apelācijas tiesā un civillietu apelācijas tiesā. Jaunajai krimināltiesai plānots iecelt papildu tiesnešus ar specializētām zināšanām krimināltiesībās.
Reformu plānots ieviest kopā ar stingrākiem noteikumiem par pirmstiesas atbrīvošanu un sodiem, ko koalīcija apņēmusies pieņemt vēl pirms gada beigām, ja nāks pie varas. Vilsone norādīja, ka jaunie specializētie tiesneši veidos precedentus, kas laika gaitā nostiprinātu bargākus sodus par smagiem noziegumiem.
Ēnas ģenerālprokurors Džeimss Ņūberijs uzsvēra, ka tiesnešu iecelšanas process — kurā gubernators ieceļ tiesnešus pēc ģenerālprokurora ieteikuma — nemainīsies, taču pieredze krimināllietās kļūs par galveno kritēriju. Viņš arī apgalvoja, ka par plānu esot konsultējies ar tiesnešiem un tiesām, bet detaļas atklāt nevēloties.
Kritika no juristu aprindām
Organizācijas "Liberty Victoria" vadītāja Džema Kafarella priekšlikumu nosauca par "bīstamu un neizprātīgu ideju", kas radīta bez ekspertu līdzdalības, un brīdināja, ka valdībai nevajadzētu izvēlēties tiesnešus atbilstoši vēlamajiem rezultātiem. Austrālijas Juristu alianses pārstāvis Gregs Bārnss norādīja, ka nav skaidru pierādījumu par esošās tiesu sistēmas nepilnībām, izņemot ilgstošo nepietiekamo finansējumu, un ka priekšlikums apdraud tiesu neatkarību. Viktorijas Juristu institūta vadītājs Toms Balantains piebilda, ka apelācijas tiesai jau tagad ir pieejami tiesneši ar plašu pieredzi krimināllietās, tāpēc nav skaidrs, ko jaunā struktūra mainītu.
Noziedzība joprojām ir nozīmīga tēma pirms novembra vēlēšanām — valdošā Darba partija jau pieņēmusi stingrākus likumus par vardarbīgiem noziegumiem un pirmstiesas atbrīvošanu. Premjerministrs Bens Kerols liberāļu priekšlikumu nosauca par pazīmi, ka partijai trūkst juridiskās kompetences.
