Viļņas konferencē skaidro, kā Krievija ar kognitīvo karu grauj uzticēšanos Rietumu sabiedrībām
Aizsardzības konferencē Viļņā eksperti norādīja, ka Krievijas informatīvās ietekmes mērķis ir mazināt uzticēšanos valdībai un iestādēm un padziļināt sabiedrības plaisas. Tas nenozīmē, ka cilvēkiem jātic propagandai.
Lietuvas galvaspilsētā Viļņā 26. un 27. oktobrī notiek aizsardzības konference "Defending Baltics 2026: The War Above Us", kurā tiekas aizsardzības nozares pārstāvji, pētnieki un citi interesenti. Pirmās dienas diskusijā runātāji skaidroja Krievijas kognitīvo karadarbību – ilgtermiņa ietekmes darbības, kuru mērķis ir ietekmēt rietumnieku priekšstatus, tostarp par Krievijas lomu iebrukumā Ukrainā. Tēma ir svarīga, jo šādas darbības var mazināt sabiedrības uzticēšanos savai valstij un atbalstu Ukrainai.
Pēc runātāju domām, lai Krievijas ietekme būtu sekmīga, cilvēkam nav jāatbalsta Krievija, prezidents Vladimirs Putins vai jātic propagandai. Pietiek ar to, ka viņš sāk mazāk uzticēties savai valdībai, armijai vai iestādēm un ka sabiedrībā esošās plaisas padziļinās.
Plašāk nekā nepatiesas ziņas
Braiens Vitmors, Teksasas Universitātes Ārlingtonā pasniedzējs un domnīcas "Atlantijas padome" vecākais pētnieks, uzsvēra, ka kognitīvā karadarbība ir daudz plašāka par nepatiesu ziņu izplatīšanu. Viņš to raksturoja kā ilgtermiņa procesu, kas veido cilvēku priekšstatus par vēsturi, valsti un apkārtējo pasauli. Krievija tādējādi cenšas panākt labvēlīgāku attieksmi pret savu rīcību, bet arī raisīt šaubas par pretinieku godīgumu un rīcības pamatotību, kas var mazināt atbalstu Ukrainas pretestībai.
Vitmors šo pieeju salīdzināja ar "anti-ārstu": ārsts meklē problēmu un risina to, bet Krievija, pamanījusi polarizētu sabiedrību, domā, kā situāciju padarīt vēl sliktāku.
Lietuvas Aizsardzības ministrijas padomniece Agne Žekonīte uzsvēra, ka kognitīvā karadarbība apvieno informatīvas, kibertelpas, kultūras, psiholoģiskas un citas darbības, kas papildina cita citu un var ietekmēt cilvēku rīcību, domāšanu un pat sajūtas. Tāpēc, viņasprāt, nepietiek sekot atsevišķiem dezinformācijas vēstījumiem sociālajos medijos – jāvērtē kopējā aina. Viņa norādīja, ka Lietuvā šādas operācijas pēdējos gados novērotas arvien biežāk.
Nodevības naratīvs
Vitmors ir pētījis naratīvus, ar kuriem Krievija veido sabiedrības priekšstatus sev labvēlīgā virzienā. Viens noturīgākajiem ir vēstījums par Krieviju kā valsti, ko Rietumi ilgstoši krāpuši, pazemojuši un centušies vājināt. Viņš šo vēstījumu dēvē par nodevības naratīvu.
