Viļņas Zaļajā tiltā atklāti tukši pjedestāli – aicinājums kļūt par audžuģimenēm
Viļņas centrā uz Zaļā tilta atklāti tukši pjedestāli, simbolizējot, ka nav perfektu bērnu. Akcijas mērķis ir mudināt cilvēkus kļūt par audžuvecākiem, uzsverot, ka ikvienam bērnam nepieciešama mīlestība un uzmanība.
Ceturdien Viļņas centrā, uz Zaļā tilta, tika atklāti jauni pjedestāli, kas, pēc organizatoru teiktā, ir veltīti "perfektiem bērniem". Tomēr, noņemot tos nosedzošās kastes, zem tām nekas neatradās – pjedestāli bija tukši. Šāda instalācija veidota, lai uzsvērtu, ka perfektu bērnu nav, bet ir bērni, kuriem nepieciešama pieaugušo palīdzība, mudinot sabiedrību apsvērt iespēju kļūt par audžuvecākiem.
Valsts Bērnu tiesību aizsardzības un adopcijas dienesta direktore Ilma Skuodiene preses konferencē norādīja, ka nav arī perfektu pieaugušo. Viņa uzsvēra, ka ikviens bērns, vai tas būtu bez vecāku gādības vai augtu savā ģimenē, vēlas justies mīlēts un saņemt uzmanību.
Šobrīd Lietuvā 938 bērni dzīvo aprūpes iestādēs, nevis ģimenēs. Lai gan šis skaits samazinās (2025. gada beigās bija 995, bet 2024. gada beigās – 1118), vēl joprojām ir daudz darāmā. Vairāk nekā 3000 audžuvecāku visā valstī aprūpē vairāk nekā 4600 bērnus.
Sociālās drošības un darba viceministre Rita Grigaliene atzīmēja, ka sabiedrības attieksme pret audžuģimenēm uzlabojas, taču nepieciešams vēl lielāks progress. Īpaši aktuāla situācija ir Viļņā – pilsētā ir noslēgti 38 ārkārtas audžuvecāku līgumi (visvairāk Lietuvā), taču, lai pilnībā garantētu bērnu drošību krīzes situācijās, būtu nepieciešami aptuveni 100 šādi līgumi.
Viļņas mēra vietniece Simona Bieliune norādīja, ka institucionālajā aprūpē pilsētā atrodas 195 bērni, no kuriem lielākā daļa ir pusaudži vecumā no 14 līdz 15 gadiem. Viņa uzsvēra, ka sabiedrībā pastāv aizspriedumi pret pusaudžiem, kas traucē cilvēkiem kļūt par audžuvecākiem.
Akcijas ietvaros tika publicēti arī aptaujas dati, ko veica Norstat. Tikai 42% Lietuvas iedzīvotāju piekrīt, ka perfektu bērnu nav. No pārējiem 58% katrs trešais uzskata, ka ideāls bērns ir tas, kurš labi uzvedas, 24% – kurš labi mācās, 21% – kurš vienmēr paklausa vecākiem, bet 16% – kuram nav sliktu ieradumu.
Rugile Ladauskiene no bērnu tiesību aizsardzības organizācijas "Vaikai yra vaikai" skaidroja, ka bērna uzvedība ir tikai aisberga redzamā daļa, zem kuras slēpjas neapmierinātas vajadzības. Viņa aicināja vecākus būt kā detektīviem – atpazīt un apmierināt bērna vajadzības, lai mainītu uzvedību.
Aptauja arī atklāja, ka 36% vecāku pavada kvalitatīvu laiku kopā ar bērnu, 31% apskauj un saka, ka mīl, bet 29% ilgi runā par bērna jūtām. Apmēram katrs ceturtais respondents ir apsvēris iespēju kļūt par audžuvecāku, visbiežāk tie ir vecāki vecumā no 30 līdz 39 gadiem ar diviem vai trim bērniem, dzīvojoši Kauņā vai Alītas reģionā. Eksperti norāda, ka visgrūtāk atrast audžuvecākus pusaudžiem, lielām brāļu un māsu grupām un bērniem ar invaliditāti.
