Vitkofs devīto reizi tiekas ar Putinu: komentētājs šaubās par miera sarunu rezultātu
ASV prezidenta īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs Sanktpēterburgā trīs stundas runāja ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara izbeigšanu Ukrainā. NRA komentārā Bens Latkovskis uzskata, ka pamata cerībām uz izrāvienu nav.

ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs 21. oktobrī Sanktpēterburgā tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai apspriestu Krievijas un Ukrainas kara izbeigšanu. Sarunas ilga trīs stundas, un tā bija devītā Vitkofa un Putina tikšanās. Oficiāls komunikē netika izdots. Par to, vai šī reize var atšķirties no iepriekšējām, raksta komentētājs Bens Latkovskis laikrakstā NRA, un turpmāk izklāstīts galvenokārt viņa vērtējums.
Kas zināms par tikšanos
Vitkofu Pulkovas lidostā sagaidīja Putina īpašais pārstāvis Kirils Dmitrijevs. Otrs Trampa sūtnis, viņa znots Džareds Kušners, sarunās piedalījās attālināti, jo bija saslimis ar gripu. Latkovskis norāda, ka nevienam no abiem nav ASV Senāta apstiprināta amata, tāpēc viņu misijai ir neoficiāls raksturs.
Pirms tikšanās izdevums “Politico” rakstīja, ka Vitkofs piedāvās Putinam tiešas sarunas ar Trampu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Putins šādu tikšanos jau vairākkārt ir noraidījis. “Axios”, atsaucoties uz avotu Baltajā namā, vēstīja par atjauninātu plānu kara izbeigšanai. Dienu iepriekš Oslo Trampa sarunvedēji tikās ar Zelenski un Eiropas valstu pārstāvjiem.
Autora vērtējums
Latkovskis kritizē to, ka aiz “atjauninātā plāna” nav redzama konkrētība. Viņš min tikai Kušnera prasību Ukrainai pārtraukt uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes un eksporta uzņēmumiem. Pirms tikšanās Putins atbrīvoja 73 gadus veco ASV pilsoni Stīvenu Habardu, kurš bija notiesāts par algotņa darbību.
Autors atgādina, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs tieši pirms tikšanās paziņoja: Krievija nepiekritīs prasībām piekāpties. Latkovskis uzskata, ka Krievijas mērķi, tostarp Ukrainas demilitarizācija un atteikšanās no NATO, ir skaidri formulēti un nav mainījušies. Tāpēc, viņaprāt, teritoriālas piekāpšanās Putinu neapmierinātu.
Viņš arī norāda uz Ukrainas atkarību no ASV izlūkdatiem un “Patriot” raķešu piegādēm un jautā, kurā pusē ir ASV. Pēc viņa domām, miera cerības varētu parādīties tikai tad, ja pēc ASV vidustermiņa vēlēšanām 3. novembrī republikāņu vidū nostiprinātos pārliecība, ka Trampa pieeja kaitē partijai.


