Volstrītā akciju cenas pārsvarā kāpj, Eiropā krītas; nafta atkāpjas no 110 dolāriem
Otrdien ASV biržu indeksi pārsvarā pieauga, bet Eiropas lielākajās biržās akciju cenas samazinājās. Naftas cenas pēc īslaicīga lēciena virs 110 dolāriem par barelu atkāpās, kad parādījās norādes uz turpmākām ASV un Irānas sarunām.

Otrdien finanšu tirgos bija atšķirīga aina: ASV akciju biržās cenas pārsvarā pieauga, savukārt Eiropas lielākajās biržās, Āzijas tirgos un daļā citu aktīvu dominēja kritums. Naftas cenas pēc īslaicīga kāpuma virs 110 ASV dolāriem par barelu vēlāk samazinājās, jo parādījās norādes uz turpmākām sarunām starp Irānu un ASV.
Akciju tirgi
ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" palielinājās par 1,0% un sasniedza 52 495,88 punktus. Indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 0,3% līdz 7712,57 punktiem, bet tehnoloģiju uzņēmumiem raksturīgais "Nasdaq Composite" nedaudz, par mazāk nekā 0,1%, saruka līdz 26 424,82 punktiem.
Eiropā Londonas biržas FTSE 100 zaudēja 0,3% (10 733,00 punkti), Parīzes CAC 40 – 0,4% (7838,49 punkti), bet Frankfurtes DAX 30 – mazāk nekā 0,1% (25 304,42 punkti). Investoru noskaņojumu pasliktināja arī ziņa, ka "Google" mākoņdatošanas pakalpojumam "Cloud" bija nopietni traucējumi Londonā bāzētajā Eiropas datu centrā, kas īpaši skāra Lielbritānijas bankas.
Āzijas biržās akciju cenas arī kritās. "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds norādīja, ka tehnoloģiju uzņēmumu cenu atkopšanās Volstrītā iepriekšējā vakarā Āzijā neturpinājās, jo ar mākslīgo intelektu saistītie uzņēmumi saskārās ar jaunu spiedienu.
Nafta un gāze
Naftas cenas sākumā cēlās bažās par piegādes traucējumiem pirms ziemeļu puslodes ziemas. WTI un "Brent" markas jēlnafta īslaicīgi pārsniedza 110 dolārus par barelu, taču pēc tam cenas kritās. Ņujorkas biržā WTI nafta pavēlināja 0,6% līdz 103,03 dolāriem, bet Londonas biržā "Brent" – 1,5% līdz 107,91 dolāram par barelu. Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" dabasgāze kļuva lētāka par 3,4% – līdz 85,06 eiro par megavatstundu.
Valūtas
Eiro pret ASV dolāru pieauga no 1,1211 līdz 1,1238, taču bija pakļauts spiedienam: vardarbīgie protesti Francijā un Itālijā veicināja Francijas valdības obligāciju ienesīguma kāpumu. Britu mārciņa pret dolāru pieauga no 1,3304 līdz 1,3379, bet dolārs pret Japānas jenu kritās no 158,55 līdz 158,11. Eiro pret mārciņu zaudēja vērtību – no 84,27 līdz 84,00 pensiem.
/nginx/o/2026/09/17/17923652t1hbd7f.jpg)

