WCK dibinātājs: Gazā un Ukrainā humānās palīdzības darbinieki vairs nav aizsargāti
World Central Kitchen dibinātājs José Andrés brīdina, ka starptautiskās tiesības, kas gandrīz 80 gadus aizsargājušas humānās palīdzības sniedzējus, tiek sistemātiski pārkāptas gan Ukrainā, gan Gazā, kur pērn gāja bojā septiņi viņa organizācijas darbinieki.

World Central Kitchen (WCK) dibinātājs un šefpavārs José Andrés komentārā vērš uzmanību uz to, ka humānās palīdzības darbinieku aizsardzība, kas kopš 1949. gada nostiprināta ceturtajā Ženēvas konvencijā, pēdējos gados tiek arvien vairāk ignorēta.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī Krievija veselības aprūpes mērķus Ukrainā uzbrukusi vairāk nekā 3200 reizes — vidēji divas reizes dienā. Daļa uzbrukumu ir tā sauktie "dubultsitieni", kad viens un tas pats mērķis tiek apšaudīts atkārtoti, kas ir īpaši bīstami glābējiem.
Andrés atgādina arī ANO Drošības padomes aprīlī sniegto informāciju, ka pēdējo trīs gadu laikā 21 valstī gājuši bojā vismaz 1010 humānās palīdzības darbinieki, no kuriem vairāk nekā puse — Gazā un Rietumkrastā. Tas ir trīs reizes vairāk nekā iepriekšējos trīs gados, kad gāja bojā 377 darbinieki. ANO humāno lietu augstākā amatpersona Toms Fletčers to raksturojis kā aizsardzības sabrukumu, nevis nejaušu saasinājumu.
Uzbrukums WCK konvojam
Andrés stāsta, ka šis aizsardzības sabrukums tieši noveda pie uzbrukumiem palīdzības sniedzējiem Gazā, tostarp 2024. gada aprīlī, kad Izraēlas Aizsardzības spēki (IDF) nogalināja septiņus WCK komandas darbiniekus, lai gan organizācija bija pilnībā koordinējusi darbību ar militārpersonām. IDF toreiz uzbrukumu atzina par "nopietnu kļūdu" un savu procedūru pārkāpumu, un rezerves pulkvedis Noki Mendels, kurš deva pavēli, tika atlaists.
Tomēr pagājušajā mēnesī IDF militārā prokuratūra nolēma neuzsākt krimināllietu par uzbrukumu konvojam. Saskaņā ar Guardian izmeklēšanu, WCK konvojs ticis mērķēts, izmantojot taktiku, kad nāvējošs spēks tiek pielietots, balstoties uz aizdomām vai pieņēmumiem, nevis pierādītiem faktiem.
Andrés uzsver, ka ceturtā Ženēvas konvencija tapa pēc Otrā pasaules kara šausmām, un vienu no tās galvenajiem autoriem — Žoržu Kāenu-Salvadoru — skāra pats holokausts. Viņš secina, ka humānās vērtības, kas nodalot atbildīgas valstis no teroristu grupējumiem, patlaban tiek nopietni apdraudētas gan Krievijas, gan Izraēlas rīcībā.


