Wintersone: nenovēršama distopija nav gaidāma, bet mākslīgā intelekta ietekme ir cilvēku izvēle

Britu rakstniece Džanetta Vintersone (Jeanette Winterson), romāna «Oranges Are Not the Only Fruit» autore, laikrakstam The Guardian pastāstīja par savu skatījumu uz mākslīgo intelektu un cilvēces nākotni. Viņasprāt, nenovēršamas distopijas nav, un iespējamais ļaunums nāks no vecmodīgas domāšanas, ko cilvēki pielieto pilnīgi jaunai realitātei.

Rakstniece šo tēmu pētījusi vismaz 15 gadus. Viņas 2007. gada romānā «The Stone Gods» attēlota pasaule pēc klimata katastrofas, bet 2021. gada eseju krājumā «12 Bytes» aplūkots, kā mākslīgais intelekts var mainīt dzīvi. Intervijā viņa stāsta, ka nupat atgriezusies no Ķīnas, kur viņas debijas romāna eksemplāru pārdots vairāk nekā miljons pēdējo sešu gadu laikā. Pašlaik viņa vēlas pārliecināt producentu kompāniju Goalhanger uzticēt viņai aplādi ar nosaukumu «The Rest is Human».

Izvēle, nevis liktenis

Vintersone mākslīgo intelektu vēlētos dēvēt par alternatīvo intelektu un uzskata to par evolūcijas lēcienu, nevis vienkāršu rīku. Viņa to salīdzina ar Industriālo revolūciju, kuras ieguvumi netika taisnīgi sadalīti. Rakstnieces ieskatā bailes par darbu un mākslīgo intelektu galvenokārt saistītas ar politiskām un ekonomiskām izvēlēm, ko taisīs ietekmīgie, izmantojot novecojušus ekonomikas modeļus. Viņa arī kritizē Silīcija ielejas mērķi atbrīvoties no ķermeņa, uzsverot, ka tehnoloģiju uzņēmumu vadītāji bieži nav saistīti ar savām jūtām.

Humanitārās zinātnes un augstākā izglītība

Intervijā skarta arī humanitāro zinātņu situācija Apvienotajā Karalistē: 2024. gada laikā tika zaudētas 4000 darba vietu sociālajās zinātnēs, humanitārajās zinātnēs un mākslās. Eksteras universitāte paziņoja par 150 amatu samazināšanu, bet Notingemas universitāte beigs piedāvāt mūsdienu valodu un mūzikas studiju programmas. Vintersone, kas 14 gadus ir jaunās rakstniecības profesore Mančestras universitātē, uzskata, ka augstākajai izglītībai nepieciešama pārstrukturēšana no augšas uz leju.