WSJ: Krievijas un Ķīnas attiecībās notikusi varas nobīde – Putins kļuvis par lūdzēju Pekinai
The Wall Street Journal ziņo, ka kopš Krievijas pilna mēroga kara Ukrainā varas līdzsvars starp Maskavu un Pekinu ir būtiski mainījies, un Vladimirs Putins, ko Sji Dzjiņpins reiz nosauca par paraugu, tagad ir lūdzēja un jaunākā partnera lomā.
Pēc vairāk nekā četriem kara gadiem un starptautiskās izolācijas Krievijas un Ķīnas attiecībās ir notikusi ievērojama varas nobīde, raksta The Wall Street Journal, atsaucoties uz avotiem.
Vladimirs Putins, kuru Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins 2013. gada vizītē Maskavā nosauca par 'paraugu', tagad ir nonācis lūdzēja un jaunākā partnera lomā. Lai gan abas puses cenšas uzturēt spēcīgas un līdzvērtīgas alianses tēlu, partnerība balstās uz šauru pamatu un tai ir vairāk domstarpību, nekā varētu šķist.
Visredzamākā varas nelīdzsvarotība izpaudās Putina maija vizītē Pekinā, kad viņa galvenais mērķis bija panākt vienošanos par gāzesvadu 'Power of Siberia 2'. Ķīnas amatpersonas jau pirms vizītes skaidri norādīja, ka līgumu parakstīs tikai tad, ja Krievija pārdos gāzi par iekšzemes cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām. Rezultātā vienošanās netika panākta, un Pekina lika saprast, ka jautājums netiks apspriests, kamēr Krievija nemainīs nosacījumus.
Kopš kara sākuma tirdzniecība starp abām valstīm ir dubultojusies, taču lielākā daļa pieauguma notika pirmajos gados. Ķīnas preces, tostarp automašīnas, smagā tehnika un tekstils, ir pārplūdinājušas Krievijas tirgu, radot problēmas vietējiem ražotājiem. Krievijai Ķīna ir nepieciešama daudz vairāk nekā otrādi – Ķīna veido gandrīz 40% no Krievijas ārējās tirdzniecības, bet Krievija tikai aptuveni 4% no Ķīnas ārējās tirdzniecības.
Ķīna izmanto savu ekonomisko ietekmi, lai panāktu piekāpšanos arī citās jomās. Piemēram, Sji Dzjiņpins panāca, ka Putins piekrita izmantot Ķīnas juaņu kā galveno valūtu plānotajā Šanhajas Sadarbības organizācijas Attīstības bankā, ko Maskava bija pretojusies vairāk nekā desmit gadus.
Vēl viens spriedzes avots ir Krievijas militārā sadarbība ar Ziemeļkoreju. Pekina noraidīja Putina ierosinājumu par trīspusēju samitu, un Sji Dzjiņpins jūnijā pats apmeklēja Phenjanu, lai atgādinātu, ka Ķīna joprojām ir Ziemeļkorejas galvenā patronese.
Eksperti uzskata, ka Ķīnas stratēģija ir gaidīt, līdz Krievijas ekonomiskā situācija pasliktinās vēl vairāk, lai panāktu sev izdevīgākus nosacījumus. 'Ķīnai ir ļoti labas iespējas pārvērst Krieviju par milzu Laosu vai milzu Pakistānu,' sacīja Karnegijas Krievijas Eirāzijas centra direktors Aleksandrs Gabujevs.
