WSJ: Putins apstiprinājis diversiju kampaņas pastiprināšanu NATO valstīs
Krievijas prezidents Vladimirs Putins personīgi apstiprinājis lēmumu pastiprināt diversijas NATO valstīs, ziņo laikraksts The Wall Street Journal, atsaucoties uz trim Eiropas amatpersonām. Izlūkdienesti brīdina par jauniem hibrīduzbrukumiem Eiropā.
ASV laikraksts “The Wall Street Journal” (WSJ) 21. oktobrī ziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins personīgi apstiprinājis lēmumu pastiprināt diversiju un slepeno operāciju kampaņu pret NATO dalībvalstīm. Izdevums atsaucas uz trim Eiropas amatpersonām, kuras ir informētas par ASV izlūkdienestu secinājumiem. Pēc izlūkdienestu vērtējuma, Eiropā varētu notikt jauni hibrīduzbrukumi, līdzīgi incidentam pie Vācijas pilsētas Leipcigas šā gada augustā.
Kas notika Leipcigā
- augusta naktī Leipcigas-Halles lidostas darbinieki pie Ukrainas kravas lidmašīnas “An-124” atrada dronu ar sprāgstvielām, ko neitralizēja. Cits bezpilota lidaparāts sadūrās ar kravas lidmašīnu un nodarīja tai nelielus bojājumus, bet vēl viens drons detonēja netālu no lidostas teritorijas. Vācijas varasiestādes incidentu novērtēja kā neveiksmīgu hibrīduzbrukumu un vēlāk atbildību piedēvēja Krievijai. Maskava savu saistību noliedz.
WSJ avoti norāda, ka ASV izlūkdienesti šo gadījumu uzskata par vienu no pirmajām pazīmēm pastiprinātai kampaņai. Viens no avotiem apgalvo, ka viņa kontaktpersona Maskavā neoficiālā kanālā brīdinājusi, ka šis uzbrukums nebūs pēdējais.
Iespējamais slepenais tīkls
Pēc incidenta Rietumu specdienesti atklājuši ar Maskavu saistītu aģentu tīklu, kas, pēc izmeklētāju domām, nodarbojies ar sprāgstvielu, dronu un ieroču kontrabandu. Dažādās Eiropas pilsētās atrastas slepenas mītnes un slēptuves, bieži netālu no lidostām un aizsardzības uzņēmumiem. Šādas operācijas, kā vēsta WSJ, vada 2023. gadā izveidotais Speciālo uzdevumu dienests (SSD), kas apvieno vairākas Krievijas slepenās struktūras.
Izmeklētāji uzskata, ka Leipcigas incidentu koordinējis bijušais Krievijas virsnieks Oļegs Levuškins, kuru savervējusi Krievijas militārā izlūkošana. Viņš, iespējams, vadījis tīklu, kas Serbiju izmantojis kā loģistikas centru. Serbijas prokuratūra paziņojusi par septiņu cilvēku aizturēšanu.
Citi incidenti Eiropā
Bulgārijas, Lietuvas, Latvijas, Polijas, Slovākijas un Igaunijas iestādes ziņojušas par ugunsgrēkiem aizsardzības rūpniecības uzņēmumos, iespējamiem uzbrukumiem “Starlink” staciju sistēmām un dronu incidentiem pie komerciālajiem kuģiem. Amatpersonu ieskatā mērķis varētu būt radīt haosu un stiprināt tos Eiropas politiskos spēkus, kas iebilst pret militārās palīdzības turpināšanu Ukrainai.
Kremļa neapmierinātība, pēc avotu domām, pieaugusi gan Krievijas armijas neveiksmju dēļ Ukrainas frontē, gan tāpēc, ka sarunas ar ASV nav devušas gaidīto rezultātu. Bijušais augsta ranga ASV amatpersona Tomass Greiems, kurš piedalās neoficiālās sarunās ar Kremli, norādījis, ka Maskava vīlusies, jo attiecības ar Vašingtonu nav normalizējušās tik ātri, kā cerēts.
