Zāļu tējas – palīgs, nevis pamata ārstēšana: uztura speciāliste skaidro, kā nekaitēt sev ar ārstniecības augiem
Ārstniecības augi var būt noderīgs papildinājums terapijai, taču tie nespēj izārstēt nopietnas slimības. Uztura speciāliste un farmaceite Aļona Pļetņeva ieskicē atšķirības starp pašu vāktiem un aptiekas augiem, uzsverot individuālo reakciju un kvalitātes nozīmi.
Lai gan daudzi ārstniecības augus uzskata par drošu alternatīvu medikamentiem, tiem ir arī kontrindikācijas, un to iedarbība atkarīga no lietošanas veida. Medicīnas uztura speciāliste un provizore Aļona Pļetņeva skaidro, kā izvēlēties veselībai nekaitīgāko variantu.
Pēc Pļetņevas teiktā, augu maisījumi var būt noderīgs terapijas papildinājums, bet nespēj tikt galā ar nopietnām saslimšanām. "Augi ir kā tāds palīglīdzeklis – tie tiešā veidā neārstē slimības. Ja ir kaut kas nopietns, piemēram, bronhīts vai plaušu iekaisums, mēs to ar augiem neārstēsim. Bet kā papildinājums tas pilnībā der," saka speciāliste. Viņa piebilst, ka reakcija uz augiem dažādiem cilvēkiem var būtiski atšķirties: vieniem pietiek ar nelielu devu, lai justu efektu, citi gandrīz nejūt iedarbību. Tāpēc, lietojot augu tējas, tinktūras vai preparātus, svarīgi ievērot ražotāja ieteikumus un sākt ar minimālajām devām.
Mūsdienās patērētājiem pieejamas dažādas augu izcelsmes formas: žāvēti augi tējai, tinktūras, uztura bagātinātāji un tabletes. Izvēle atkarīga no vēlamā efekta, kā arī no cilvēka vecuma, veselības stāvokļa un individuālajām īpatnībām. Īpaši piesardzīgām jābūt grūtniecēm, barojošām mātēm un mazu bērnu vecākiem, jo ne visi augi šīm grupām ir piemēroti.
Starp biežāk lietotajiem augiem Pļetņeva min baldriānu, piparmētru, melisu un kumelīti – tos parasti izmanto relaksācijai un miega uzlabošanai. Urīnceļu sistēmas atbalstam noder lāčoga, pētersīļu lapas, dilles, kā arī bērzu pumpuri un lapas. Turklāt derīgās vielas var iegūt ne tikai no tējām un uzlējumiem – daudzus augus var lietot svaigus vai kā garšvielas. "Savvaļas augus var ne tikai tējās, bet arī svaigus ēst. Tas dos pat spēcīgāku efektu, jo svaigā augā ir vairāk bioaktīvo vielu," skaidro uztura speciāliste.
Atsevišķi viņa pievēršas izejvielu kvalitātei. Aptieku augi tiek kontrolēti visos posmos – vākšanā, žāvēšanā un iepakošanā, savukārt, vācot pašiem, pastāv kļūdu risks. Svarīgi ne tikai pareizi identificēt augu, bet arī to novākt piemērotos apstākļos, lai izvairītos no pelējuma un citiem piesārņojumiem. Tāpat jāņem vērā vākšanas vietas ekoloģiskā tīrība. "Un pats galvenais – nekļūdīties, jo mums ir līdzīgi augi, var viegli vienu sajaukt ar otru. Tāpēc obligāti jābūt pārliecinātam, ko vāc. Ja neesat pārliecināts, paņemiet līdzi augu pazinēju, kas parādīs, paskaidros un palīdzēs sākt," saka Pļetņeva.
Ārstniecības augi var kļūt par noderīgu ikdienas veselības aprūpes sastāvdaļu, taču tie jālieto apzināti, ņemot vērā iespējamās kontrindikācijas un neatsakoties no medicīniskās palīdzības nopietnu slimību gadījumā.
