Zane Daudziņa: latgaliešu valoda ir sava suverēna vērtība
Aktrise, runas pedagoģe un LSM valodas konsultante Zane Daudziņa intervijā stāsta par latgaliešu valodas skaistumu, izrunas atšķirībām no literārās latviešu valodas un darbu ar akcentiem. Sarunas iemesls — nesen viņai piešķirtais Triju Zvaigžņu ordenis.
Aktrise, vairāku grāmatu autore, runas pedagoģe un Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) runas konsultante Zane Daudziņa intervijā dalījusies pārdomās par latviešu literārās valodas un latgaliešu valodas attiecībām. Daudziņa pati dzimusi Rīgā un ir dzimusi rīdziniece, taču bērnībā, vasarās pavadot laiku pie vecmāmiņas Balvu pusē, jau pāris dienu laikā sākusi saprast un pat atdarināt vietējo runu.
No neizpratnes līdz cieņai
Daudziņa stāsta, ka viņas automašīnas navigācijā jau vairākus gadus ieslēgta latgaliešu valodas balss, ko sākotnēji uztvērusi kā jautru, gandrīz sagrozītu latviešu valodas versiju, taču ar laiku sapratusi, ka runa ir par pilnīgi atsevišķu, patstāvīgu valodu — nevis literārās valodas kļūdainu paveidu. Īpaši šī izpratne nostiprinājusies pēc darba pie izrādes "Mazpilsēta", kurā izmantoti latgaliešu valodas teikumi un frāzes.
Darbs ar runas atšķirībām
Kā runas pedagoģe Daudziņa strādā ar aktieriem, studentiem un žurnalistiem, palīdzot pielāgot izrunu literārajai valodai. Viņa min, ka viena no galvenajām atšķirībām starp abiem valodas paveidiem ir plašā un šaurā "e" skaņa, kas Latgalē netiek tik izteikti nošķirta. Lai koriģētu izrunu, reizēm nepieciešams atkārtot vienu vārdu desmitiem reižu. Pati Daudziņa esot pārmācījusies izrunāt vārdu "Ventspils", kā arī izmantojusi krievu valodas izrunas pieredzi no lomas seriālā "Ugunsgrēks", lai apgūtu latgaliešu valodai raksturīgo mīkstāku skanējumu.
Diskusija par medijiem un standartiem
Daudziņa uzskata, ka sabiedriskā medija žurnālistiem un raidījumu vadītājiem, kas nepārstāv konkrētu reģionu vai tēmu, jārunā nevainojamā literārajā valodā, taču atzīst, ka par to pastāv domstarpības arī ar draugiem. Viņa pieļauj, ka arī latgaliešu valodai varētu būt vajadzīgi savi runas pedagogi, salīdzinot situāciju ar Lietuvu, kur, pēc viņas teiktā, tikai neliela daļa iedzīvotāju runā precīzā literārajā lietuviešu valodā.
