Zelta cena sasniedz trīs mēnešu maksimumu uz Irānas konflikta un ASV politikas nenoteiktības fona
Zelta cena otrdien sasniedza augstāko līmeni vairāk nekā trīs mēnešu laikā, ko veicināja turpinošies spriedze Tuvajos Austrumos un neskaidrība par ASV ekonomikas politiku. Analītiķi prognozē, ka metāla vērtība var turpināt kāpt tuvākajā laikā.
Zelta cena otrdien Āzijas tirdzniecības stundās pieauga līdz 4651 ASV dolāram par unci, pirms nedaudz atkāpās. Augustā metāla vērtība kopumā palielinājusies par aptuveni 15%, kas šo mēnesi varētu padarīt par labāko zelta tirdzniecības periodu gandrīz 30 gadu laikā — kopš 1999. gada septembra.
Zelts investoru vidū tradicionāli tiek uzskatīts par drošu patvērumu nenoteiktības apstākļos, tāpēc tā cena mēdz augt, kad pieaug politiskā vai ekonomiskā nenoteiktība. Cenu kāpums sākās augusta sākumā, kad radās cerības par pamieru starp ASV un Irānu un Hormuza šauruma atkalatvēršanu, tomēr tas nenotika, un zelta cena tik un tā turpinājusi augt.
Ietekmējošie faktori
Jaunākais kāpums saistīts ar investoru gaidīšanu uz ASV inflācijas datiem un jaunā ASV Federālo rezervju sistēmas vadītāja Kevina Vorša (Kevin Warsh) uzrunu, kā arī bažām obligāciju tirgos par inflāciju un Donalda Trampa nodokļu un budžeta izdevumu plāniem. Tirgus analītiķis Tonijs Saikamors no brokeru sabiedrības IG norādīja, ka pircēji, visticamāk, turpinās atbalstīt zelta cenu tās virzībā uz nākamo pretestības līmeni — 4900 līdz 5000 dolāriem.
Līdzīgas tendences vērojamas arī kriptovalūtu tirgū — bitkoina cena otrdien pārsniedza 80 000 dolāru, sasniedzot trīs mēnešu maksimumu, ko analītiķi skaidro ar ASV dolāra vājināšanos.
Ilgākas tendences
Pašreizējais zelta cenas kāpums ir daļa no lielākā pieauguma cikla kopš 1970. gadiem, kas sākās 2025. gadā pēc Trampa paziņojuma par tarifiem importa precēm. Zelta cena pirmo reizi pārsniedza 4000 dolāru pagājušā gada oktobrī, bet janvārī — 5000 dolāru, sasniedzot rekordaugstu līmeni mēneša beigās. Tomēr jūnija beigās cena negaidīti kritās līdz 3942 dolāriem, neraugoties uz turpinošos konfliktu Tuvajos Austrumos, ko analītiķi skaidroja ar augstākām naftas cenām un inflācijas gaidām.
Situāciju papildina Trampa paziņotie jauni tarifi automobiļiem un izejvielām no Kanādas, kā arī ASV draudi ar bargām sankcijām pret valstīm, kas uztur ekonomiskās attiecības ar Irānu.
