sestdiena, 2026. gada 14. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

LatvijaPublicēts: 2026. gada 15. novembris 00:02

Zemessardzē iestājas tikpat maz cilvēku kā pirms pilna mēroga kara Ukrainā

Latvijas Zemessardzē, brīvprātīgajā bruņoto spēku daļā, jaunu dienestā iestājēju skaits atgriezies pirmskara līmenī. Komandieris un militārais eksperts uzsver, ka svarīgāk ir cilvēkus noturēt dienestā ilgtermiņā.

Foto: LSM

Latvijas Zemessardzē, kas ir brīvprātīgā Nacionālo bruņoto spēku daļa, šobrīd pieteicas aptuveni tikpat daudz cilvēku kā pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Ritot kara piektajam gadam, interese par dienestu ir apsīkusi, un tas apgrūtina noteiktā mērķa sasniegšanu: šobrīd Zemessardzē dien aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, bet mērķis ir 12 tūkstoši.

No pieplūduma līdz stabilam līmenim

Vēl nepieredzētu cilvēku pieplūdumu Zemessardze piedzīvoja 2022. gadā, kad iedzīvotāji sāka vairāk interesēties par valsts aizsardzību. Tagad gada laikā dienestā vidēji iestājas ap 800 cilvēku, taču tikpat daudz Zemessardzi arī pamet. Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Aivars Krjukovs norāda, ka dinamika dažādos gados atšķiras un šādi procesi esot normāli. Viņš kā iemeslus mērķa sasniegšanas grūtībām min demogrāfisko bedri, kā arī Valsts aizsardzības dienestu, kurā brīvprātīgi dien jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Ja šie jaunieši pēc dienesta nepaliek profesionālajā dienestā, viņi var papildināt Zemessardzes rindas.

Militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš skaidro, ka komplektēšanā iestājies sastingums, kas atspoguļo sabiedrības noskaņojumu: atbalsts bruņotajiem spēkiem gadu gaitā pieaudzis, taču sabiedrība ir apradusi ar „jauno normālo” situāciju. Turklāt daļai cilvēku Zemessardze šķiet fiziski pārāk grūta, bet eksperta ieskatā militārā apmācība ir labā līmenī un prasības samazināt nevar.

Noturēt grūtāk nekā piesaistīt

Gan komandieris, gan eksperts uzsver, ka svarīgāk par jaunu cilvēku piesaisti ir panākt, lai tie dienestā paliek vairākus gadus. Krjukovs atzīst, ka zemessargu noturēšana ir sarežģītāka nekā piesaiste, un tas ne vienmēr ir saistīts ar vilšanos dienestā: mainās dzīves apstākļi, veidojas ģimenes, pieaug darba pienākumi. Komandieris mēģina dienesta pienākumus pielāgot zemessargu zināšanām un prasmēm, bet bijušajiem zemessargiem durvis atgriezties esot atvērtas.

Zemessardze arī pati meklē jaunus dalībniekus: valsts svētku mēnesī sākta kampaņa „Atved savējo”, kurā zemessargi tiek aicināti par dienestu pastāstīt kolēģiem, draugiem un ģimenes locekļiem. Vērdiņš norāda, ka labs bataljons ar jēgpilnu apmācību konkrētā reģionā piesaistīs arī jaunus zemessargus.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā