Zemessardzes virsnieks: Latvija nespēj garantēt simtprocentīgu aizsardzību pret masveida dronu uzbrukumu

Zemessardzes štāba virsnieks, Nacionālo bruņoto spēku majors Jānis Slaidiņš raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” televīzijā TV24 vērtēja, cik gatava Latvija būtu situācijai, kad valsts gaisa telpā vienlaikus ielidotu 20, 30 vai vairāk Krievijas droni.

Slaidiņš atzīst, ka šāds scenārijs būtu nopietns pārbaudījums valsts pretgaisa aizsardzībai. Viņaprāt, masīva dronu ielidojuma gadījumā situācija noteikti nebūtu vienkārša, taču Nacionālie bruņotie spēki kopā ar sabiedrotajiem darītu visu iespējamo, lai mazinātu šāda uzbrukuma radīto kaitējumu.

Neviena valsts nevar garantēt pilnīgu aizsardzību

Viens no centrālajiem jautājumiem ir tas, vai pretgaisa aizsardzības sistēmas spētu apturēt pilnīgi visus uzbrūkošos dronus. Slaidiņš skaidro, ka pasaulē nav valsts, kas spētu nodrošināt simtprocentīgu aizsardzības efektivitāti. Tāpēc arī Latvijai nevajadzētu paļauties uz pieņēmumu, ka masveida uzbrukuma gadījumā tiktu iznīcināts katrs atsevišķais drons — jo lielāks ir uzbrukuma apjoms, jo grūtāks kļūst uzdevums aizsardzības spēkiem.

Virsnieks pievērsa uzmanību arī tehnoloģiju attīstībai pretinieka rīcībā — pēdējā laikā Krievija arvien biežāk izmanto reaktīvos dronus, kas nozīmē, ka aizsardzībai jārēķinās ne tikai ar uzbrūkošo lidaparātu skaitu, bet arī ar to ātrumu un tehniskajām īpašībām.

Uzbrukumi tiek rūpīgi plānoti

Slaidiņš norāda, ka Latviju nevar tieši salīdzināt ar Ukrainu, kur dronu uzbrukumi notiek daudz lielākā mērogā, taču Ukrainas pieredze parāda, ka masveida uzbrukums nav vienkārši liela skaita bezpilota lidaparātu palaišana. Pēc viņa teiktā, pretinieks pirms uzbrukuma rūpīgi izpēta, kā darbojas un kur izvietota pretgaisa aizsardzība, lai palielinātu triecienu efektivitāti un izvairītos no pretpasākumiem. Par šādu plānošanu, viņaprāt, rūpējas speciāli tam paredzēti cilvēki.