Zemnieku saeima: 2026. gads lauksaimniecībā atkal ir smags
Valdība izsludinājusi ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā lietavu dēļ. “Zemnieku saeimas” pārstāve norāda, ka tiešu kompensāciju tas nenozīmē, bet var paātrināt procedūras, savukārt ziemāju sēja ir krietni atpalikusi no plāna.
Valdība lietavu dēļ ir izsludinājusi ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, un tā būs spēkā līdz nākamā gada 10. janvārim. Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājas vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre intervijā aģentūrai LETA teica, ka 2026. gads nozarei ir kārtējais smagais gads.
Ko dod ārkārtējā situācija
Viņa uzsver, ka lēmums negarantē kompensācijas lauksaimniekiem. Tomēr tas ļauj Lauku atbalsta dienestam vieglāk vienoties Eiropas līmenī par atvieglojumiem nosacījumos, kas jāievēro, lai saņemtu subsīdijas. Tāpat tas var paātrināt pašvaldību pieprasījumus krīzes fonda atbalstam, piemēram, Ziemeļkurzemē, kur plūdos bojāti ceļi un meliorācijas sistēmas. Bankas, pēc viņas teiktā, vērtē katra klienta situāciju atsevišķi, taču statuss var palīdzēt to mātes kompānijām izprast problēmu mērogu.
Nozares pārstāvji aicina Zemkopības ministriju vērsties pie Eiropas Komisijas pēc atbalsta no krīzes rezerves fonda. Dzelzkalēja-Burmistre atgādina, ka rinda uz šiem līdzekļiem ir gara, bet iepriekš saņemtā nauda bijusi maza pret zaudējumiem. Minerālmēslu un degvielas sadārdzinājuma dēļ Latvijai no rezerves piešķirti nepilni 5,5 miljoni eiro.
Raža un sēja
Graudu raža ir labāka nekā iepriekšējos gados, taču ražas novākšanas beigās slapjuma dēļ labas kvalitātes graudus iegūt vairs nevarēja. Daļa kartupeļu vēl atrodas uz lauka, un tos, visticamāk, neizdosies novākt pilnībā. Dārzeņu raža vērtējama kā apmierinoša, bet uzglabāšana būs izaicinājums, savukārt ķirbju raža ir neliela.
No plānotajiem ziemājiem apsēti tikai ap 40%, Kurzemē un Latgalē – 20–30%. Cerības sasniegt 60–70% visdrīzāk nepiepildīsies. Tas nozīmē lielākas vasarāju platības un zemāku kopražu nākamgad.
Izmaksas un cenas
Izejvielu cenas ir augstas, bet produkcijas cenas – vēsturiski zemas. Nozare prasa saglabāt samazināto akcīzes likmi lauksaimnieku degvielai, nepievienot tai biodegvielas piejaukumu un apsvērt citus degvielas sadārdzinājuma mazināšanas pasākumus. Dzelzkalēja-Burmistre uzskata, ka pārtika kopumā kļūs dārgāka, taču cenas veikalos vairāk ietekmē tirgus procesi Eiropā un tirdzniecības uzcenojumi nekā zemniekiem samaksātais.
