Zemo cenu grozs un PVN samazinājums: vai tiešām ietaupām?
Lai gan Latvijā ieviesti divi mehānismi pārtikas cenu mazināšanai, eksperti brīdina, ka kopējais ieguvums var būt apšaubāms, un globālās krīzes var izraisīt jaunu sadārdzinājumu.
Jūnijā pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms Latvijā pieaudzis par 4,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums – par 4,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tomēr patēriņa kāpums vēl nenozīmē, ka cenas kļuvušas draudzīgākas – drīzāk atspoguļojas algu pieaugums un pirktspējas atjaunošanās, norāda SEB bankas galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis.
Patlaban darbojas divi instrumenti, kas paredzēti iedzīvotāju izdevumu mazināšanai: “zemo cenu grozs” un samazinātais pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pamatproduktiem. Agroresursu un ekonomikas institūta pārstāve Ingūna Gulbe atzīmē, ka šis grozs atbilst vidusmēra latvietim, tomēr jautājums, vai vispārējais cenu pieaugums neapēdīs ieguvumu.
Latvijas Tirgotāju savienības valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis noliedz bažas, ka veikali kompensētu zemākas cenas ar citu preču sadārdzināšanu. Viņš uzsver, ka cenu pieaugums notiek tikai tad, ja to nosaka objektīvi faktori, nevis kompensācijas dēļ.
Tomēr turpmākos riskus rada situācija Tuvajos Austrumos. Caur Hormuza šaurumu tiek pārvadāti būtiski pārtikas ražošanas resursi, un krīzes ietekme var sasniegt Latviju. Gašpuitis prognozē, ka būtiskākas sekas būs jūtamas nākamgad, savukārt šoruden daudz atkarīgs no ražas. Ja raža būs laba, cenu kāpums var būt neliels.
Objektīvi novērtēt, vai ietaupījums no zemākām cenām nav zudis citu preču sadārdzinājuma dēļ, varēs tikai rudenī, analizējot vairāku mēnešu datus.
