Ženēvas sarunas par autonomo ieroču kontroli beigušās bez saistoša līguma mandāta
ANO konvencijas par konvencionālajiem ieročiem pārskatīšanas konferencē Ženēvā neizdevās vienoties par mandātu saistoša līguma sarunām par autonomajiem ieročiem. Krievijas iebildumi un konsensa prasība lika pieņemt vājāku formulējumu.

Ženēvā, ANO Konvencijas par konvencionālajiem ieročiem (CCW) pārskatīšanas konferencē, sestdienas rītā īsi pirms pulksten 5.00 izgāzās nedēļu ilgie centieni vienoties par sarunu mandātu juridiski saistošam starptautiskam līgumam, kas regulētu autonomo ieroču, tostarp bezpilota lidaparātu, izmantošanu. Pēc nakts sarunām Krievijas iebildumus pārvarēt neizdevās. Tas nozīmē, ka noteikumi, kas aizsargātu civiliedzīvotājus no autonomajiem ieročiem, tuvākajā laikā saistošu formu nesaņems.
Lai gan lielākā daļa valstu vēlējās mandātu, kas ved uz saistošu līgumu, konsensa nosacījums piespieda pieņemt daudz vājāku variantu. Tajā valstis tikai aicinātas „izstrādāt ar konsensu” instrumentu, kuram var nebūt nekādu juridisku saistību.
Kas bloķēja vienošanos
Kā norāda avots, Krievija jau no pirmās dienas izmantoja kavēšanas taktiku. Diplomāti sarunās to raksturoja kā apzinātu vilcināšanos, bet ASV delegātus – kā tādus, kas meklējuši ceļu uz kopīgu paziņojumu. Tomēr arī ASV un citas lielvalstis, kas daudz investējušas mākslīgā intelekta ieročos, nebija gatavas uzņemties saistošas saistības. Daļa uzskatīja, ka pietiek ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām. Pret saistošu likumu iebilda arī Dienvidkoreja, Japāna, Turcija, Lielbritānija, Francija un Vācija, kas atbalsta nesaistošu vienošanos.
Vairāk nekā 100 valstu aicināja pieņemt jaunu normu, norādot uz pilnīgi jauniem izaicinājumiem. Atbalstu vai gatavību pauda Eiropas un NATO valstis, tostarp Ukraina, kā arī Ķīna un Irāna. Septiņu valstu grupa – Austrija, Beļģija, Brazīlija, Īrija, Meksika, Jaunzēlande un Panama – virzīja līguma izstrādi viena gada laikā.
CCW darbojas pēc konsensa principa: visām 128 konvencijas dalībvalstīm jāsaskaņo lēmums vienbalsīgi. Pēdējos 30 gados šajā forumā nav pieņemts neviens jauns ieroču regulējums, tāpēc valstis meklējušas ceļus citur, piemēram, 2008. gada kasešu munīcijas aizliegumā.
Kritika
Future of Life Institute vadītājs Makss Tegmarks sacīja, ka valstis, vienojoties turpināt runāt jau 14. gadu, nav pildījušas uzdevumu. Human Rights Watch vecākā ieroču padomniece Bonija Dočertija norādīja, ka līgumus var izstrādāt 15 mēnešos, un noraidīja ASV piedāvājumu mandāta saskaņošanai atvēlēt piecus gadus. Konferences pēdējā dienā Ēģiptes delegācija kliedza uz konferences priekšsēdētāju, protestējot pret vairāku valstīs, kas nav konvencijas dalībnieces, izslēgšanu no sarunām.


