Ziemeļvalstis strīdas par zvanu Putinam: Dānija un Zviedrija kritizē Somijas un Norvēģijas soli
Somijas prezidents un Norvēģijas premjerministrs otrdien 90 minūtes runāja pa tālruni ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, un Dānija ar Zviedriju šo iniciatīvu publiski kritizēja. Notikums atklāj Eiropas šķelšanos jautājumā, vai un kurš lai sarunājas ar Maskavu par kara Ukrainā izbeigšanu.
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs un Norvēģijas premjerministrs Jonass Gārs Stēre otrdien 90 minūtes runāja pa tālruni ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Tā ir reta augsta līmeņa saruna starp Krievijas vadītāju un Ukrainas Eiropas sabiedrotajiem. Abi Ziemeļvalstu līderi uzsvēra, ka zvans notika Ukrainas vārdā un sabiedrotie tika informēti iepriekš. Tomēr kaimiņvalstis Dānija un Zviedrija to uzņēma kritiski, un tas parāda, cik sašķelta ir Eiropa jautājumā par tiešu dialogu ar Kremli.
Kaimiņu kritika
Dānijas premjerministre Mete Frederiksena sacīja, ka ir ļoti skeptiska pret šo atsevišķo iniciatīvu, un norādīja, ka zvans nebija saskaņots ar Kopenhāgenu. Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons arī kritizēja soli, sakot, ka iepriekš nav bijis informēts. Somijas Ārlietu institūta Krievijas programmas direktors Arkādijs Mošess uzskata, ka pēc Ziemeļvalstu mērauklas tā ir visai nopietna plaisa.
Analītiķi vainoja pretrunīgus vēstījumus par zvana mērķi. Sākotnēji tas tika pasniegts kā Ukrainas vēstījumu nodošana Putinam, taču Stēre vēlāk atsaucās arī uz kopīgo zivju krājumu pārvaldību Barenca jūrā un drošību uz kopējās robežas. Stubs savukārt teica, ka saruna bija paredzēta arī pārpratumu novēršanai starp Krieviju un tās Ziemeļvalstu kaimiņiem.
Eiropas pieeja Maskavai
Kopš vasaras Eiropas līderi bez lielākiem panākumiem apspriež, vai iecelt pārstāvi tiešām sarunām ar Maskavu. Jautājums kļuvis steidzamāks, jo ASV prezidents Donalds Tramps pēdējās nedēļās tuvinājies Maskavai uz Ukrainas rēķina. Nākamajā mēnesī Abu Dabī gaidāma jauna miera sarunu kārta, un Eiropas valdības baidās tikt atstumtas.
Francija jau sen iestājas par kontaktu uzturēšanu ar Putinu, bet Vācija un Lielbritānija ir piesardzīgākas. Baltijas valstis un ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa baidās, ka atjaunots augsta līmeņa dialogs varētu mazināt spiedienu uz Maskavu, neiegūstot piekāpšanos. Šobrīd neviens nav saņēmis skaidru mandātu runāt visu 27 ES dalībvalstu vārdā.
Igaunijas domnīcas ICDS direktore Kristi Raika brīdina, ka Kremlis var šo soli uztvert kā pazīmi, ka eiropieši un ukraiņi ir grūtībās. Mošess uzsver, ka Putina gatavība pacelt klausuli nenozīmē gatavību kompromisiem, jo viņa pamatplāns esot Ukrainas militāra sakāve.
