Zilās mēles slimība govīm var noritēt bez simptomiem, bet nodarīt zaudējumus fermai
Zilās mēles slimības vīruss (BTV) liellopiem bieži noris vāji izteikti, taču var samazināt izslaukumu, auglību un kaitēt teļiem. Polijas izdevums topagrar norāda arī uz gaidāmajām ES noteikumu izmaiņām.

Zilās mēles slimība (BTV) ir vīrusa izraisīta dzīvnieku slimība, ko parasti saista ar aitām, taču tā skar arī liellopus. Polijas lauksaimniecības izdevums topagrar skaidro, ka govīm infekcija var noritēt gandrīz bez pazīmēm, tomēr tā var ietekmēt piena ražošanu, auglību un teļu veselību. Sekas dažkārt kļūst redzamas tikai vairākas nedēļas vai mēnešus pēc inficēšanās.
Simptomi un sekas
Slimību pavadīt var drudzis, ēstgribas un atgremošanas samazināšanās, konjunktivīts un zemāks izslaukums. Tomēr pazīmes bieži ir maz raksturīgas vai to nav vispār. Iespējami arī reproduktīvie traucējumi, aborti, teļu veselības problēmas un biežāka izbrāķēšana, tāpēc zaudējumi saimniecībā ne vienmēr redzami infekcijas laikā.
Pārnēsātāji ziemā
Vīrusu pārnēsā knišļi no Culicoides ģints. Ilgu laiku uzskatīja, ka zema temperatūra ierobežo izplatīšanos, taču dažas kukaiņu sugas var pārciest aukstumu, arī pieaugušā stadijā. Tās var patverties kūtīs, kur mikroklimats atšķiras no āra apstākļiem, tāpēc gadalaiks vien negarantē, ka risks ir garām.
Grūsnas govis
Īpaši nopietnas sekas var būt grūsnas govs inficēšanās. Vīrusa 3. serotips var šķērsot placentu un bojāt augli. Lielākais smagu attīstības defektu risks saistīts ar inficēšanos aptuveni no 70. līdz 130. grūsnības dienai, un sekas var atklāties tikai atnešanās laikā. Teļš var piedzimt dzīvs, bet ar grūtībām piecelties, staigāt un uzņemt jaunpienu; aprakstīti arī kustību koordinācijas traucējumi, novājināts zīšanas reflekss un smagi nervu sistēmas bojājumi.
Aizsardzība un noteikumu izmaiņas
Risku var mazināt, ierobežojot dzīvnieku kontaktu ar kukaiņiem, pārbaudot dzīvnieku izcelsmi un pārvietošanu un novērojot ganāmpulku. Īpaša uzmanība jāpievērš abortiem, nedzīvi dzimušiem un neiroloģiski traucētiem teļiem. Svarīga aizsardzības daļa ir vakcinācija, kas izvēlēta atbilstoši vīrusa serotipam un veikta savlaicīgi.
Veterinārārste Dominika Ptaka norāda, ka ES noteikumu izmaiņas plānots ieviest 2026. gada 1. novembrī, sākotnēji paredzot jūliju. BTV tiks pārklasificēta no kategorijas C+D+E uz D+E, atsakoties no oficiālā brīvo teritoriju statusa un izskaušanas programmu noteikumiem. Izmaiņas var skart liellopu, aitu un kazu pārvietošanu, tostarp tirdzniecību starp ES valstīm. Veterinārās prasības un slimības uzraudzība tomēr nebeidzas.


