piektdiena, 2026. gada 25. septembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

ReģioniPublicēts: 2026. gada 25. septembris 07:45

Zīle: līdz 2034. gadam nepieciešams reāls progress "Rail Baltica" projektā

Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle brīdina, ka bez būtiska progresa "Rail Baltica" īstenošanā līdz 2034. gadam projektu turpmāk būs politiski grūtāk aizstāvēt. Baltijas valstis nesen vienojušās pagarināt pirmās kārtas termiņu no 2030. līdz 2034. gadam.

Foto: Bauskas Dzīve

Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle (NA) aģentūrai LETA norādījis, ka "Rail Baltica" projekta politiskais atbalsts nākotnē varētu sarukt, ja līdz 2034. gadam netiks panākts būtisks progress tā īstenošanā. Šis gads sakrīt ar nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta perioda noslēgumu, tāpēc Zīle to uzskata par kritisku atskaites punktu.

Politiķis pieļāva, ka ievērojams progress varētu iezīmēties jau līdz 2030. gadam, taču uzsvēra, ka izšķiroša nozīme ir tieši 2034. gada termiņam. Ja arī tad projekts nebūs virzījies uz priekšu paredzētajā apjomā, valstīm, kas iestājas par ES budžeta izdevumu samazināšanu — piemēram, Vācijai, Nīderlandei, Zviedrijai un Somijai —, varētu būt vieglāk iebilst pret turpmāku finansējumu nākamajā budžeta ciklā no 2035. līdz 2041. gadam.

Vienlaikus Zīle atzīmēja, ka projekta nepabeigšana līdz 2030. gadam pati par sevi, visticamāk, nenozīmētu jau piešķirtā ES finansējuma atmaksāšanu — viņam nav zināmi precedenti par šādu prasību. Projektam nepieciešams meklēt papildu finansējuma avotus, tostarp publiskā un privātā sektora sadarbības iespējas.

Baltijas valstu vienošanās

Izteikumi seko nesenajai Baltijas valstu vienošanās par pirmās "Rail Baltica" kārtas termiņa pārcelšanu no 2030. uz 2034. gadu. Latvijas Ministru prezidents Andris Kulbergs atzinis, ka sākotnējais 2030. gada termiņš nav bijis reālistisks. Valstu vadītāji parakstījuši kopīgu deklarāciju Eiropas Komisijai, kurā apņemas kopīgi aizstāvēt vismaz desmit miljardu eiro piešķīrumu projektam ES nākamajā daudzgadu budžetā un saglabāt ES līdzfinansējuma intensitāti līdz 85%. Vienlaikus valstis vēlas nodrošināt būvniecības nepārtrauktību un panākt izmaksu samazinājumu, uzticot to transporta ministru pārraudzībai.

"Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no kuriem Latvijas daļa ir aptuveni 5,5 miljardi eiro, ar indeksāciju pieaugot līdz sešiem miljardiem. Kopējās projekta izmaksas var sasniegt 23,8 miljardus eiro — ievērojami vairāk nekā 2017. gadā lēstie 5,8 miljardi eiro.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā