Zinātnieki: 2026. gads var kļūt par karstāko mērījumu vēsturē
ASV pētniecības organizācija "Berkeley Earth" ar 95% pārliecību prognozē, ka 2026. gads pārspēs 2024. gada karstuma rekordu. Prognoze izskan, sākoties ANO klimata konferencei COP31 Turcijā.

ASV neatkarīgās pētniecības organizācijas "Berkeley Earth" zinātnieki ar 95% pārliecību prognozē, ka 2026. gads kļūs par karstāko gadu meteoroloģisko novērojumu vēsturē un pārspēs 2024. gada rekordu. Par to ziņo BBC. Šāds secinājums izdarīts jau novembra sākumā, kad līdz gada beigām vēl atlikuši gandrīz divi mēneši. Prognoze izskan laikā, kad Turcijas pilsētā Antālijā sākas ANO klimata konference COP31.
Kāpēc temperatūra turpina celties
Zinātnieki skaidro, ka pasaules temperatūru paaugstina klimata pārmaiņas un dabiskā klimata parādība "El Niño", kuras laikā Klusā okeāna ūdeņi kļūst siltāki un mainās laikapstākļi visā pasaulē. Galvenais globālās sasilšanas cēlonis ir siltumnīcefekta gāzu, īpaši oglekļa dioksīda, koncentrācijas pieaugums atmosfērā. To lielā mērā veicina naftas, ogļu un dabasgāzes izmantošana.
"Mēs esam piedzīvojuši vairākus rekordkarstus gadus pēc kārtas. Tieši to arī sagaidām, globālajai sasilšanai turpinoties," norāda "Berkeley Earth" pētnieks Roberts Rode. Viņš brīdina, ka nākotnē pasauli varētu skart vēl spēcīgāki karstuma viļņi, ilgstoši sausuma periodi un citas dabas katastrofas.
Pasaules Meteoroloģijas organizācija savās prognozēs ir piesardzīgāka, taču arī tā paredz, ka 2026. gads būs viens no četriem karstākajiem vēsturē. Organizācija norāda, ka būtiska temperatūras pazemināšanās nav gaidāma arī 2027. gadā, jo spēcīgā "El Niño" ietekme turpināsies.
Klimata konference Antālijā
Divu nedēļu garumā COP31 dalībnieki – pasaules valstu pārstāvji – spriedīs par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, pāreju uz tīrāku enerģiju un pielāgošanos arvien biežākām dabas katastrofām.
Pašreizējās prognozes liecina, ka līdz gadsimta beigām vidējā temperatūra pasaulē varētu pieaugt par 2,8 grādiem salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu. Tas ievērojami pārsniegtu Parīzes klimata nolīgumā noteikto mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem.

