Zinātnieki apšauba mītu par apaugļošanos kā spermatozoīdu sacīkstēm
Populārais priekšstats par spermatozoīdu sacensību līdz olšūnai neatbilst realitātei, vēstī zinātnes portāls Livescience.com. Būtiska loma ir sievietes reproduktīvajam traktam, kas spermatozoīdus virza un atlasa.

Priekšstats, ka apaugļošanās ir miljoniem spermatozoīdu sacīkste, kurā uzvar ātrākais, ir plaši izplatīts, tostarp multfilmās. Zinātnieki to arvien vairāk apšauba, par ko plašāk rakstījis zinātnes portāls Livescience.com. Pēc viņu skaidrojuma, spermatozoīdi nav tikai ātri “peldētāji”, bet to ceļu lielā mērā nosaka sievietes reproduktīvais trakts, kas tos transportē, virza un dažādos posmos atlasa.
Līdz olšūnai nonāk neliela daļa
Pēc ejakulācijas spermatozoīdiem jāpārvar vairāki šķēršļi. Daudzi netiek tālāk par dzemdes kaklu, bet tikai neliela daļa sasniedz olvadus, kuros parasti notiek apaugļošanās. Ilinoisas Universitātes profesors Deivids Millers, uz kuru atsaucas medijs, norāda, ka līdz olšūnas atrašanās vietai nonāk mazāk nekā 1%, iespējams, tikai 2–3% spermatozoīdu.
Pārvietošanās nav tikai pašu spermatozoīdu darbs. Dzemdes kontrakcijas palīdz pārvietot šķidrumu un kopā ar to arī spermatozoīdus, bet olvados tos ietekmē šķidruma plūsmas un citas mehāniskas mijiedarbības. Arī olšūna nepeld – to olvada virzienā virza sīkas skropstiņas jeb cilijas.
Ātrākais ne vienmēr ir pirmais
Spermatozoīds, kas ātri sasniedz olvadu, ne vienmēr ir tas, kas apaugļos olšūnu. Reproduktīvajā traktā spermatozoīdiem vajadzīgs laiks kapacitācijai – funkcionālai nobriešanai, kas ļauj vēlāk apaugļot olšūnu. Tāpēc pārāk agri ieradušies spermatozoīdi var nebūt gatavi, un tos var nomainīt vēlāk atnākuši, jau nobriedušie.
Pētījumu pārskati rāda, ka olvads ir sarežģīta vide, kurā spermatozoīdus aiztur, virza un atlasa. Daļa piestiprinās olvada sieniņai un veido rezervuāru, no kura atdalās, kad tuvojas ovulācija. Pētījumi liecina, ka priekšrocības var būt spermatozoīdiem ar normālu uzbūvi un kustīgumu.
Olšūnas tuvumā sākas vēl viens process: spermatozoīdam jāmijiedarbojas ar šūnām ap olšūnu, jāiziet cauri tās aizsargslāņiem un jānotiek šūnu savstarpējai atpazīšanai. Šie mehānismi palīdz nodrošināt, ka parasti ar olšūnu saplūst tikai viens spermatozoīds.
Tāpēc apaugļošanos precīzāk uztvert kā sarežģītu procesu, ko ietekmē viss sievietes reproduktīvais trakts, nevis kā skrējienu. Ja metaforu tomēr saglabā, tā drīzāk būtu sacīkste ar daudziem šķēršļiem, mainīgu trasi un vairākiem kontrolpunktiem.


