Zinātnieki atklāj jaunu šūnu nāves mehānismu, kas var palīdzēt vīrusiem izplatīties

La Trobe universitātes (Austrālija) pētnieki žurnālā Nature Communications publicējuši pētījumu, kurā aprakstīts iepriekš nezināms bioloģisks process, kas notiek šūnu nāves laikā. Pētnieku grupa, kuru vadīja doktorante Stefānija Ratera profesora Ivana Pūna laboratorijā, atklāja, ka mirstošās šūnas atstāj aiz sevis atliekas, ko viņi dēvē par "nāves pēdām".

Šajās atliekās tika atklāts jauns ārpusšūnu pūslīšu veids, kas nosaukts par F-ApoEV. Šie pūslīši paliek šūnas nāves vietā un darbojas kā "maizes drupačas", palīdzot imūnsistēmai atrast un aizvākt šūnu atliekas, pirms tās izraisa iekaisumu.

Pētnieki laboratorijas eksperimentos ar gripas vīrusu inficētām šūnām atklāja, ka vīrusi var izmantot šo dabisko attīrīšanās mehānismu. Vīrusu daļiņas spēj paslēpties F-ApoEV pūslīšos, potenciāli ļaujot infekcijai izplatīties uz blakus šūnām, paliekot neredzamām imūnsistēmai.

Profesors Pūns uzsvēra, ka šis atklājums var pavērt jaunas iespējas terapiju izstrādē, kas palīdzētu imūnsistēmai efektīvāk cīnīties ar slimībām. Viņš norādīja, ka līdz šim tika uzskatīts, ka šūnu fragmentācija nāves procesā ir haotiska, bet pētījums parāda, ka katrs solis ir kritiski svarīgs.

Pētniece Stefānija Ratera piebilda, ka atklājums var uzlabot izpratni gan par infekcijas slimībām, gan autoimūnajiem traucējumiem, piemēram, sistēmisko sarkano vilkēdi (SLE). Viņa atzīmēja, ka F-ApoEV pūslīši tiek viegli attīrīti no nāves vietas, bet negaidīti bija tas, ka vīrusi spēj tos izmantot savā labā.

Pētījuma līdzvadītāja Dr. Džordžija Atkina-Smita no WEHI norādīja, ka mirstošās šūnas spēj turpināt sazināties ar imūnsistēmu pat pēc nāves, ietekmējot tās funkcijas. Pētījums veikts sadarbībā ar Toronto Metropolitēna universitāti Kanādā.