Zinātnieki atrod senākā meteorīta trieciena pierādījumus Rietumaustrālijā
Pētnieki apstiprinājuši, ka meteorīta trieciens Rietumaustrālijas Pilbaras reģionā noticis pirms 3 miljardiem gadu – tas ir pasaulē vecākais zināmais trieciena krāteris.
Zinātnieki no Kērtinas Universitātes (Curtin University) atraduši "smēķējošo ieroci" – pierādījumus, kas liecina par pasaulē vecāko meteorīta triecienu uz Zemes, kas noticis pirms 3 miljardiem gadu. Šis notikums fiksēts senos iežos Rietumaustrālijas Pilbaras reģionā, reģionā, kas ir viens no nedaudzajiem, kas saglabājis tik senus ģeoloģiskos ierakstus.
Rakstā, kas publicēts žurnālā "Geology", pētnieki apraksta retu ģeoloģisku struktūru – "shatter cones" (šķembu konusi) – izmantošanu precīza trieciena laika noteikšanai. Šīs struktūras atrodamas Ziemeļpola kupola krāterī Pilbarā. Krāteris izrādījies vecāks par iepriekšējo rekordistu – Jarabubas krāteri, kas ir 2,2 miljardus gadu vecs.
Pētnieki izmantoja divas neatkarīgas metodes. Pirmā balstījās uz cirkonu, kas atrodas bazalta iežos, izanalizējot to vecumu ar jutīgu augstas izšķirtspējas jonu mikroprobu (SHRIMP). Šie cirkoni satur mazus "zibens bultu" veidojumus, kas radušies trieciena karstumā, līdzīgi kā Mēness krāteros. Otrā metode izmantoja apatītu – kalcija fosfāta minerālu, kas auga trieciena radītajos plaisās. Abas metodes norādīja uz triecienu pirms aptuveni 3 miljardiem gadu.
Profesors Kriss Kērklends (Chris Kirkland), galvenais pētījuma autors, norāda, ka šie ieži ir ārkārtīgi reti un globāli nozīmīgi, ļaujot ieskatīties Zemes agrīnās veidošanās procesos. "Ir ļoti maz vietu, kas ir šādas dziļa laika kapsulas, kas ļauj mums ielūkoties mūsu planētas veidošanās procesos. Tāpēc tās ir tik īpašas," sacīja Kērklends.
Laikā, kad trieciens notika, Zeme bija pavisam citāda – galvenokārt ūdens pasaule ar maz kontinentālās garozas. Saule bija blāvāka, Mēness tuvāks, bet agrīnā dzīvība jau pastāvēja stromatolītu (ciānbaktēriju) veidā.
Makvorijas Universitātes asociētais profesors Brūss Šēfers (Bruce Schaefer), kurš nebija iesaistīts pētījumā, atzīmēja, ka Zemi Arhaja eonā nepārtraukti bombardēja meteorīti, bet to pēdas uz sauszemes lielākoties izdzēsušas erozija un tektonika. Viņš uzsvēra, ka abu metožu – cirkona un apatīta – atbilstība ir būtisks pierādījums trieciena laikam. "Tas ir īsts detektīvstāsts. Fakts, ka abi šie minerāli tika atiestatīti vienlaikus, ir ļoti spēcīgs pierādījums tam, ka tas ir šī notikuma laiks," sacīja Šēfers.
