Zinātnieki izstrādā jaunu vielu, kas varētu palīdzēt pārvarēt vēža rezistenci pret ārstēšanu

Beilora Medicīnas koledžas (Baylor College of Medicine) zinātnieki ir izstrādājuši eksperimentālu vielu ar nosaukumu CS18, kas varētu palīdzēt vēža ārstēšanai atgūt efektivitāti audzējos, kuri kļuvuši rezistenti pret terapiju. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Science Advances.

Pēc pētnieku vadītāja Dr. Wei-Ķina Lina (Weei-Chin Lin) teiktā, izplatīta problēma ir tā, ka daudzi pacienti sākotnēji reaģē uz ārstēšanu, taču vēlāk piedzīvo recidīvu, jo vēža šūnas spēj aktivizēt papildu bioloģiskos ceļus, kas ļauj tām izdzīvot, neraugoties uz terapijas iedarbību.

Mērķis — bioloģiskais 'slēdzis'

Tā vietā, lai koncentrētos uz vienu konkrētu vēža attīstības ceļu, pētnieki izvēlējās par mērķi olbaltumvielu TopBP1, kas iesaistīta vairāku vēzi veicinošu procesu regulēšanā. Viena no tās daļām — BRCT7/8 — mijiedarbojas ar vairākiem vēža augšanu ietekmējošiem faktoriem, tostarp ar MYC nomācēju MIZ1, mutēto p53 olbaltumvielu, kā arī ar PLK1 un CIP2A, kas palīdz vēža šūnām izdzīvot un dalīties.

No tūkstošiem vielu līdz CS18

Lai atrastu savienojumu, kas spētu bloķēt BRCT7/8, zinātnieki, izmantojot datormodelēšanu un laboratorijas eksperimentus, pārbaudīja tūkstošiem ķīmisku vielu. Tā tika atklāts savienojums 3B6, kuru pēc tam modificēja un testēja vairākās versijās, līdz tika izveidots visefektīvākais variants — CS18.

Saskaņā ar Lina teikto, CS18 saistīšanās ar BRCT7/8 samazina MYC un mutētā p53 vēzi veicinošo aktivitāti, vājina DNS labošanas mehānismus un palielina vēža šūnu bojāejas iespējamību, vienlaikus aktivizējot gēnus, kas kavē nekontrolētu šūnu augšanu.

Pārbaudīts vairāku vēža veidu gadījumos

Efekts tika novērots vairākos vēža šūnu veidos — trīskārši negatīvā krūts vēža, olnīcu vēža, plaušu adenokarcinomas, plaušu plakanšūnu karcinomas un akūtas mieloleikozes šūnās. Vielai bija mazāka toksicitāte pret veselajām šūnām.

Īpaši nozīmīgi rezultāti iegūti, kombinējot CS18 ar jau lietotiem vēža medikamentiem, piemēram, PARP inhibitoriem un osimertinibu — kombinācija iznīcināja vēža šūnas efektīvāk nekā katrs medikaments atsevišķi. Plaušu vēža šūnās, kas bija kļuvušas rezistentas pret osimertinibu, CS18 pievienošana atjaunoja to jutību pret šo medikamentu. Dzīvnieku modeļos novērota būtiska audzēju augšanas samazināšanās bez nozīmīga svara zuduma vai citām toksicitātes pazīmēm.

Pētnieki uzskata, ka CS18 pelnīti tālāku izpēti kā iespējamu vēža kombinētās terapijas sastāvdaļu, kas varētu palīdzēt novērst rezistences veidošanos vai atjaunot rezistentu audzēju jutību pret ārstēšanu.