svētdiena, 2026. gada 22. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

PasaulePublicēts: 2026. gada 22. novembris 13:04

Zinātnieki sešus gadus necieši mēģināja "nogalināt" augsni, taču tā turpināja elpot

Francijas pētnieki atklājuši, ka ar starojumu sterilizēta augsne sešus gadus turpināja patērēt skābekli un izdalīt oglekļa dioksīdu. Viņi uzskata, ka dzīvībai raksturīgas vielmaiņas reakcijas var noritēt arī ārpus dzīvām šūnām.

Foto: Wired

Francijas Nacionālā lauksaimniecības, pārtikas un vides institūta bioķīmiķis Sebastjēns Fontēns (Sébastien Fontaine) jau 15 gadus pēta, vai pilnīgi dzīvības vairāk neesoša augsne joprojām izdala oglekli. Viņa komanda augsni hermētiski noslēdza burkās un apstaroja ar sterilizējošu gamma starojumu. Pēc tam pētnieki gaidīja, kad oglekļa dioksīda izdalīšanās, kas liecina par mikrobu elpošanu, apsīks. Tā nenotika. Augsne turpināja izdalīt gāzi nedēļām, vēlāk mēnešiem ilgi.

Jaunākie rezultāti, kas 2025. gadā publicēti žurnālā Science Advances, rāda, ka paraugi sešus gadus turpināja patērēt skābekli un izdalīt oglekļa dioksīdu. Autori secina, ka vielmaiņai līdzīgi procesi, kas dzīvos organismos norit šūnās, iespējams, ir iespējami arī bez dzīvām šūnām. Fontēns norāda, ka šādas reakcijas varētu būt radušās pat pirms dzīvības uz Zemes.

Kā pārbaudīja sterilitāti

Pirmos rezultātus 2013. gadā publicēja žurnālā Biogeosciences, taču daļa recenzentu šaubījās par augsnes sterilitāti. Tāpēc komanda mēģināja augsni "nogalināt" vēl rūpīgāk, izmantojot lielāku starojumu, spiedienu un karstumu, taču emisijas saglabājās. Elektronmikroskopā redzētajās šūnās netika konstatēta RNS vai DNS, tātad tās bija mirušas. Kad pētnieki augsnei apzināti pievienoja mikrobus, tie strauji to apdzīvoja un izdalīja daudz vairāk oglekļa dioksīda.

Pētnieki Klementēns Buke (Clémentin Bouquet) un Benuā Keravāls (Benoit Kéraval) novēroja divas sterilizētu paraugu grupas, vienu ar parastu augsni, otru ar pievienotu glikozi. Emisijas samazinājās, bet neizzuda arī 1606. un 2442. dienā. Paraugos ar glikozi tās bija augstākas. Īpaši izveidotā degvielas elementā sterilā augsne vadīja elektronu plūsmu, kas bija vairākas reizes lielāka nekā kontrolē ar sālsūdeni. Preprintā tika konstatētas četras no astoņām Krebsa cikla starpvielām.

Šaubas un skaidrojumi

Augsnes ekologs Džošua Šimels (Joshua Schimel) no Kalifornijas Universitātes Santabarbarā uzskata, ka rezultāti nav pārsteidzoši, jo dzelzs un alumīnija oksīdi var katalizēt šādas reakcijas. Savukārt Markuss Ralsers (Markus Ralser) no Berlīnes Šarite universitātes slimnīcas un Sudha Radžamani (Sudha Rajamani) no Indijas Zinātniskās izglītības un pētniecības institūta Pūnā uzskata, ka augsnē varētu būt saglabājušies fermenti. Fontēns un Buke to uzskata par ļoti maz ticamu, jo nav zināms ferments, kas noturētos sešus gadus.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā