"Zirnekļcilvēka" jaunā filma liek domāt par supervaroņu žanra atdzimšanu
Toma Holanda jaunākā "Zirnekļcilvēka" filma desmit dienās pasaulē nopelnījusi aptuveni 1,67 miljardus dolāru, kļūstot par gada ienesīgāko filmu, kamēr citas supervaroņu filmas cīnās ar skatītāju interesi.
Pēdējos gados valdījis priekšstats, ka supervaroņu kino uzplaukums, kas aizsākās ar Kristofera Nolana Betmena filmām un pirmo "Atriebēju" filmu, lēnām izsīkst. Skatītāji tiek raksturoti kā noguruši no žanra, "Marvel" studijas darbība tiek vērtēta kā pārsātināta, un pat agrāk drošu ienākumu devēji personāži vairs nespēj piepildīt kinoteātrus. Nesenais piemērs ir DC jaunā universa filma "Supermeitene", kas cietusi neveiksmi kasēs.
Tomēr uz šī fona izceļas Toma Holanda ceturtā solo "Zirnekļcilvēka" filma "Zirnekļcilvēks: Jauna diena", kas desmit dienās visā pasaulē savākusi aptuveni 1,67 miljardus dolāru un pagaidām ir kļuvusi par ienesīgāko šī gada filmu.
Zirnekļcilvēks kā izņēmums
Rakstā izteikts pieņēmums, ka iemesls veiksmei varētu slēpties nevis supervaroņu žanrā kopumā, bet gan konkrētajā varonī. Atšķirībā no citiem supervaroņiem, Pīteram Pārkeram nekad nav bijusi ne miljardiera bagātība, ne dievišķas spējas, ne globāla misija glābt pasauli — parasti pietiek ar Ņujorku, dažiem ļaundariem un paša varoņa personīgās dzīves izaicinājumiem.
Jaunā filma norisinās četrus gadus pēc filmas "Mājupceļa nav" (2021) noslēguma, kurā Doktora Streindža burvestība izdzēsusi Pīteru Pārkeru no visu cilvēku atmiņas. Tā rezultātā varonis, kurš iepriekš bija students ar draugiem un centās iegūt Tonija Stārka atzinību, tagad dzīvo vientuļi un anonīmi — bez Stārka tehnoloģijām, bez Atriebējiem, bez tuvākajiem cilvēkiem. Šī situācija Holanda tēlotajam Pīteram Pārkeram pirmo reizi piešķir līdzību ar oriģinālo, no komiksiem un Sema Reimi filmām pazīstamo Zirnekļcilvēku — mazliet vientuļu un nelaimīgu jaunieti, kurš cenšas pieņemt pareizus lēmumus sarežģītās situācijās.
