Zivrūpniecības izaugsme rada jaunus izaicinājumus: pieprasījums var pārsniegt piedāvājumu
Latvijas zivrūpniecība pēc Krievijas tirgus zaudēšanas veiksmīgi pārorientējusies uz Rietumiem, taču nozares pārstāvji brīdina, ka tuvākajos gados augošais pieprasījums var pārsniegt ražošanas iespējas.
Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un SIA "Karavela" līdzīpašnieks Jānis Endele intervijā norāda, ka nozare šobrīd ir pelnoša un stabila, taču tuvākajos trīs līdz četros gados var rasties problēmas ar pieprasījuma apmierināšanu. Pēc Krievijas un NVS tirgu zaudēšanas 2014. gadā Latvijas zivrūpnieki strauji pārorientējās uz citiem tirgiem, tostarp ASV, Vāciju, Japānu un Spāniju, un tagad ir kļuvuši par nozīmīgiem piegādātājiem šajos reģionos.
Nozares attīstības plāni
Endele atklāj, ka izstrādāta Latvijas zivrūpniecības attīstības vīzija 2028.–2034. gadam, kuras mērķis ir sasniegt 500 miljonu eiro apgrozījumu, no kura aptuveni 90% veidotu eksports, un nodrošināt darbu vairāk nekā 4000 cilvēku. Šobrīd nozare jau ir mobilizējusies un spējusi atgūties pēc smagā trieciena 2014. gadā.
Galvenie izaicinājumi
Straujā izaugsme rada riskus – pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, un, ja Latvijas ražotāji nespēs nodrošināt stabilas piegādes, veikalu plauktus aizpildīs citu valstu produkti. Endele uzsver, ka cenu kāpums ir neizbēgams, taču svarīgāk ir saglabāt stabilitāti. Nozarē ir vērojama arī darbaspēka problēma – pēc ukraiņu strādnieku aizplūšanas tiek meklēti darbinieki citos reģionos, piemēram, Vjetnamā.
Valsts politika ir būtiska – Endele aicina valstī skaidri definēt zivju resursu izmantošanas noteikumus un izstrādāt imigrācijas politiku, kas ļautu piesaistīt darbaspēku ražojošajām nozarēm. Viņš norāda, ka bez darbaspēka piesaistes Latvijas ekonomika nespēs nodrošināt izaugsmi, un salīdzina ar Poliju, kur daudzi ārzemju darbinieki ir integrēti pārtikas rūpniecībā.
Latvijas priekšrocības
Latvijas zivrūpniecība pasaules tirgū ir ieguvusi reputāciju kā kvalitatīvu konservu ražotāja. Endele norāda, ka tradicionālie produkti, piemēram, šprotes, ir darbietilpīgi, bet lielāko izaugsmes potenciālu sniedz industriālie produkti. Viņš atzīmē, ka Baltijas valstis savā starpā īsti nekonkurē – katrai ir sava specializācija.
