Žurnāliste: krīzes laikā daudziem vienīgā saikne ar pasauli bijis radioaparāts ar baterijām
Pēc nesenās postošās vētras “Dienas” Ekonomikas rubrikas redaktore Magda Riekstiņa aicina pārskatīt iedzīvotāju informēšanu krīzes situācijās, kritizējot Latvijas Radio par operatīvas informācijas trūkumu elektrības pārrāvumu laikā. Viņa uzsver, ka arī iedzīvotājiem pašiem jāiemācās nopietnāk uztvert oficiālos brīdinājumus.
Raidījumā “Preses Klubs” TV24 ekonomikas žurnāliste Magda Riekstiņa norādījusi, ka nesenā spēcīgā vētra atklājusi būtiskus trūkumus Latvijas iedzīvotāju informēšanas sistēmā brīžos, kad zūd elektrība, internets un mobilie sakari.
Pēc viņas vārdiem, sociālajos tīklos vērojama daudzu cilvēku neapmierinātība ar to, ka vētras radīto seku laikā daļai iedzīvotāju vienīgais pieejamais informācijas avots bijis ar baterijām darbināms radioaparāts. Tie, kuriem ir pieredze vai zināšanas par rīcību ārkārtas situācijās, esot apzinājušies šo iespēju, taču citiem tas nav bijis pašsaprotami.
Kritika Latvijas Radio adresē
Riekstiņa pauda, ka daudzi iedzīvotāji sociālajos tīklos sūdzējušies – laikā, kad vajadzēja operatīvu un praktisku informāciju, Latvijas Radio ēterā turpinājušas skanēt ierastās raidlugas. Viņasprāt, tā bijusi kļūda, jo sabiedriskajam radio krīzes brīdī jāapzinās, ka daļai klausītāju tas var būt vienīgais pieejamais informācijas kanāls.
Žurnāliste aicina, veidojot krīzes komunikāciju, domāt ne tikai par iedzīvotājiem lielākās pilsētās, kur infrastruktūru parasti atjauno salīdzinoši ātri, bet arī par cilvēkiem attālākos reģionos – piemēram, Piedrujā, Neretā vai Ventspils novadā, kur seku novēršana var ieilgt un alternatīvu tehnisko risinājumu iespējas ir ierobežotas.
Viņas ieskatā sabiedriskajiem medijiem, ko finansē no valsts budžeta, krīzes situācijās jānodrošina regulāra, praktiski noderīga informācija par situāciju reģionos, satiksmes ierobežojumiem, elektrības un ūdens padevi, sakaru problēmām un palīdzības iespējām.
Atbildība arī iedzīvotājiem
Tomēr Riekstiņa uzsvēra, ka atbildība nav jāuzliek vienīgi valstij, pašvaldībām vai medijiem. Viņa atzīmēja, ka daļa cilvēku vieglprātīgi izturējušies pret saņemtajiem šūnu apraides brīdinājumiem, uzskatot tos par nevajadzīgu biedēšanu. Šāda attieksme, viņasprāt, var būt bīstama, jo spēcīgas vētras brīdinājums nozīmē arī risku, ka var krist koki, tikt bloķēti ceļi vai pārtraukta elektrības padeve.
Riekstiņas skatījumā vētra atklājusi divas paralēlas problēmas – valstij un sabiedriskajiem medijiem jāuzlabo spēja sasniegt cilvēkus, kad mūsdienu sakari nedarbojas, bet arī iedzīvotājiem jāiemācās nopietni uztvert brīdinājumus un jābūt gataviem pirmajām krīzes stundām vai dienām.
