Zviedrija atvieglo ieguves atļaujas, lai mazinātu atkarību no Ķīnas retajiem minerāliem

Zviedrijas valdība ceturtdien paziņoja par jaunu stratēģiju, kas paredz būtiski atvieglot un paātrināt retzemju metālu un citu kritisko minerālu ieguves atļauju izsniegšanu. Enerģētikas ministre Eba Buša, kas ir arī premjerministra vietniece, uzsvēra, ka šis solis nepieciešams, lai piesaistītu investīcijas un mazinātu Eiropas atkarību no Ķīnas. Kā norādījusi ministre, pašlaik tikai 1% no globālajām investīcijām kalnrūpniecībā nonāk Zviedrijā.

Šīs izmaiņas paredz, ka kalnrūpniecības projektu atļauju process tiks paātrināts, jo tas ir atzīts par valsts drošības interesi. Tāpat valdība plāno izveidot valsts investīciju uzņēmumu kalnrūpniecības nozarei. Buša atzīmēja, ka pašlaik valdībai trūkst konkrētu instrumentu, lai veicinātu investīcijas stratēģiskos projektos.

Zviedrija ir bagāta ar derīgajiem izrakteņiem – tā atrodas Eiropas lielākā dzelzs rūdas raktuve Kirunā, kas atrodas aiz polārā loka. Šajā pašā reģionā atklātas arī ievērojamas retzemju metālu atradnes. Pērn Kirunā tika pārvietota pilsētas baznīca, jo raktuves radītā zemes iegrimšana apdraudēja ēkas. Zviedrijā atrodas četri no 47 ES stratēģiskajiem projektiem, kuru mērķis ir samazināt atkarību no Ķīnas.

Neskatoties uz iespaidīgajiem resursiem, Buša norādīja, ka atļauju saņemšana kalnrūpniecības projektiem var ilgt pat desmit gadus, īpaši jautājumos, kas skar sāmu pamatiedzīvotāju zemes. Sāmu tradicionālā ziemeļbriežu ganīšana ir potenciāli apdraudēta, jo kalnrūpniecības paplašināšana prasa papildu zemes atvēlēšanu.

Zviedrijas kalnrūpniecības vēsture sniedzas līdz 10. gadsimtam, kad tika atvērta Falunas vara raktuve, kas savulaik nodrošināja divas trešdaļas Eiropas vara. Tagad tā ir UNESCO Pasaules mantojuma objekts.