Zviedrijā eksitpolls prognozē kreiso spēku uzvaru, galēji labējiem cieš neveiksmi
Zviedrijas vēlēšanu eksitpolls liecina, ka bijusī premjerministre Magdalēna Andersone un kreisā bloka koalīcija var atgriezties pie varas, apsteidzot labējo aliansi, kurā ietilpst arī galēji labējā partija Zviedrijas demokrāti.
Zviedrijas sabiedriskā apraides raidorganizācija SVT publicējusi eksitpolla datus, kas liecina, ka Sociāldemokrātu partijas vadītās kreisā spārna koalīcijas ieguvusi aptuveni 51,3% vēlētāju atbalsta, bet pašreizējā premjerministra Ulfa Kristersona labējā alianse — ap 46,8%. Ja aplēses apstiprināsies, tas nozīmētu Sociāldemokrātu līderes Magdalēnas Andersones atgriešanos premjerministres krēslā.
Andersone vēlēšanu kampaņas laikā vairākkārt brīdinājusi vēlētājus neuzticēt ministru amatus partijai, kuru viņa dēvējusi par ekstrēmistisku un ar 'neonacistiskām' saknēm — imigrāciju noraidošajai partijai Zviedrijas demokrāti. Kristersons, kurš vada konservatīvo Mērenā partiju, pirms vēlēšanām bija paziņojis, ka ciešāk sadarbosies ar Zviedrijas demokrātiem un uzvaras gadījumā pirmo reizi piedāvās tai vietas valdībā.
Zviedrijas vēlēšanu sistēma balstīta uz proporcionālo pārstāvību, un iepriekš eksitpolli ne vienmēr izrādījušies precīzi — skaidrāka aina gaidāma vēlāk svētdienas vakarā, kad tiks paziņotas atjauninātas prognozes pēc būtiskas vēlēšanu iecirkņu daļas rezultātu apkopošanas. Neatkarīgi no uzvarētāja, jaunas koalīcijas vienošanās panākšana partiju līderiem varētu prasīt vairākas nedēļas.
Andersone intervijā izdevumam POLITICO svētdien uzsvēra, ka Zviedrijas vēlēšanas vienmēr esot bijušas tuvas, un atzina, ka iedzīvotāju vidū valda gan atzinība par valdības paveikto, gan neapmierinātība ar daudziem aspektiem. Viņa arī atzina — pat kreisā bloka uzvara nenozīmētu Zviedrijas demokrātu politiskās ietekmes izzušanu, īpaši, ja gala rezultāts izrādīsies neliels.
Vēlēšanas tiek uzskatītas par nozīmīgu pagrieziena punktu Zviedrijai, jo pirmo reizi bija reāla iespēja galēji labējai partijai iekļūt valdībā. Šo procesu vērīgi seko līdzi arī citur Eiropā, kur populistiskas un nacionālistiskas partijas turpina stiprināt savas pozīcijas.
