Zviedrijā vēlēšanās vada centriski kreisā opozīcija, liecina eksitpoli
Zviedrijas parlamenta vēlēšanās saskaņā ar eksitpoliem vada centriski kreisā opozīcija, ko vada sociāldemokrāte Magdalēna Andersone, savukārt galēji labējā partija zaudē atbalstu. Galīgie rezultāti gaidāmi tuvākajās stundās.
Zviedrijā svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās raidorganizācijas SVT eksitpols liecina, ka priekšrocības ir centriski kreisajām partijām, kuras kopā ieguvušas 51,3% atbalsta un atbalsta sociāldemokrāti Magdalēnu Andersoni premjerministres amatam. Līdzīgu ainu vēlēšanu dienā uzrādīja arī raidorganizācijas TV4 aptauja. Zviedrijas Vēlēšanu iestādes pirmie oficiālie rezultāti tika gaidīti dažu stundu laikā.
Jāatzīmē, ka Zviedrijas eksitpoli ne vienmēr precīzi atspoguļojuši galīgo iznākumu — 2022. gadā eksitpols prognozēja Andersones bloka uzvaru, taču vēlēšanas galu galā uzvarēja labējā koalīcija ar Ulfu Kristersonu priekšgalā, kurš kopš tā laika ir valsts premjerministrs.
Galēji labējo gaidāmā debija valdībā
Ja uzvarētu labējais bloks, valdībā pirmo reizi nonāktu galēji labējā Zviedrijas Demokrātu partija, kas SVT eksitpolā ieguva 17,2% atbalsta. Partijai ir saknes neonacistiskā kustībā, un vēlēšanas daudzi vērtē kā sava veida referendumu par to, vai 10,6 miljonus iedzīvotāju lielā ziemeļvalsts turpinās kustību pa labi vai atgriezīsies pie tradicionālā liberālisma.
Vairākas šīs nedēļas aptaujas pirms vēlēšanām rādīja centriski kreisās opozīcijas nelielu pārsvaru pār valdošo labējo bloku. Tomēr Kristersons, kurš aptaujās atpalicis visus četrus amatā pavadītos gadus, kampaņas pēdējās nedēļās sācis tuvoties konkurentiem, kamēr Andersones un sociāldemokrātu atbalsts sarucis.
Kritiķi norāda, ka Kristersona valdība ierobežojusi pilsoniskās brīvības un ar dažādiem stimuliem un sankcijām spiedusi imigrantus vairāk pielāgoties Zviedrijas kultūras normām vai pamest valsti.
Zviedrijas Demokrātu iespējamu panākumu ar prieku sagaidītu Eiropas augošās galēji labējās partijas, kuras iedvesmojusi pretimigrācijas partijas "Alternatīva Vācijai" uzvara nesenajās federālās zemes vēlēšanās Vācijā. Galēji labējie cer uz turpmākiem panākumiem gaidāmajās vēlēšanās Eiropā, tostarp Francijas partijas "Nacionālā apvienība" pretendentūrā uz prezidenta amatu nākamgad.
