Zviedrija sešiem mēnešiem pagarina robežkontroli ar ES valstīm, min Krievijas hibrīdos draudus
Zviedrijas valdība no 12. novembra līdz 2027. gada 11. maijam atjaunos robežkontroli uz Šengenas zonas iekšējām robežām. Pirmoreiz kā iemeslu tā min Krievijas radītos hibrīdos draudus.

Zviedrijas valdība paziņojusi, ka nākamajos sešos mēnešos – no 12. novembra līdz 2027. gada 11. maijam – atkal ieviesīs robežkontroli ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Kā pamatojumu Stokholma pirmo reizi tieši min Krievijas radītos hibrīdos draudus. Šengenas zona ir ES valstu telpa, kurā parasti nav pārbaužu uz iekšējām robežām.
Faktiski tiek pagarināta jau spēkā esošā kontrole. Iepriekš Zviedrijas iestādes tās nepieciešamību skaidroja ar nopietno drošības situāciju, jo īpaši ar pārrobežu noziedzību, kas saistīta ar valsts struktūrām un terorismu. Šādi formulējumi bija arī 2026. gada 18. maija paziņojumos un divos līdzīgos 2025. gada lēmumos, un Krievija vai no tās nākošie hibrīdie draudi tajos netika minēti.
Valdības pamatojums
Zviedrijas Tieslietu ministrijas paziņojumā teikts, ka lēmums balstās uz novērtējumu par nopietniem draudiem sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai. Valdība norāda, ka vērtējums galvenokārt izriet no nopietnās drošības situācijas, kas izveidojusies Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā rezultātā. Tas, pēc paziņojuma, ir izraisījis hibrīdo draudu rašanos un naidīgu personu pārvietošanos Šengenas zonā.
Robežkontroles atjaunošana ir viens no vairākiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai reaģētu uz draudiem valsts iekšējai drošībai. Tā nodrošina iestādēm instrumentus un apstākļus, lai identificētu ierodamās personas, kuras varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību un drošību. Lēmumi par šādu kontroli tiek pieņemti saskaņā ar vispārējiem ES tiesību aktiem.
Citas valstis
Stokholma uzsvēra, ka robežkontroli ir ieviesušas arī vairākas citas Šengenas zonas valstis – Francija, Vācija, Norvēģija un Dānija.


