Zviedrijas deputāts iejaucas strīdā par vecu britu izraidīšanu pēc Brexit
Zviedrijas parlamenta deputāts pieprasa valdībai apturēt vairāku gados vecu Lielbritānijas pilsoņu izraidīšanu, kuri Brexit dēļ nokavējuši pieteikšanās termiņu uzturēšanās tiesībām. Gadījums izraisījis spriedzi Zviedrijas un Apvienotās Karalistes attiecībās.
Zviedrijas opozīcijas deputāts Hokans Svennelings vērsies pie migrācijas ministra Johana Forsela ar jautājumu, ko valdība darīs, lai apturētu vairāku vecāka gadagājuma britu izraidīšanu no valsts. Viņš norāda, ka šādi lēmumi kaitē attiecībām ar Apvienoto Karalisti laikā, kad tiek meklēti veidi, kā tās uzlabot.
Viens no gadījumiem skar 78 gadus veco atraitni Džoisu Tomasu, kura Zviedrijā dzīvojusi 21 gadu un nesen saņēmusi rīkojumu četru nedēļu laikā atstāt valsti pēc neveiksmīga apelācijas mēģinājuma. Tomasa, kas ir pensionēta medmāsa, uz Zviedriju pārcēlās kopā ar vīru, lai būtu tuvāk dēlam un mazbērniem. Vīrs, kurš 2023. gadā miris no vēža, kārtoja visus administratīvos jautājumus ģimenē. Tomasa un viņas draugi apgalvo, ka vairākkārt pārbaudījuši, vai pēc Brexit jāiesniedz kādi papildu dokumenti, un saņēmuši atbildi, ka tas nav nepieciešams. Novēlotu pieteikumu viņa iesniedza 2023. gadā, kad jau bija nokavēts 2021. gada 31. decembra termiņš.
Svennelings vēstulē norāda, ka saskaņā ar ES un Apvienotās Karalistes izstāšanās līgumu britiem, kas Zviedrijā likumīgi dzīvojuši pirms Brexit, uzturēšanās tiesībām bija jāsaglabājas, un līgums nebija domāts, lai gados veci cilvēki zaudētu tiesības kavēta termiņa vai pieteikuma trūkumu dēļ.
Deputāts min arī 74 gadus vecā Horasa Džordža Meisona gadījumu — vīrietis slimo ar demenci un Parkinsona slimību un atrodas pastāvīgā aprūpē, taču arī viņam dots četru nedēļu termiņš izceļošanai. Ģimenes mēģinājums panākt paliekošas tiesības, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, migrācijas apelācijas tiesā neguva atbalstu.
Kampaņas grupas "Brits in Sweden" vadītājs Deivids Milsteds norāda, ka jau kopš 2020. gada brīdinājis par Zviedrijas pieeju un ka no aptuveni 9000 grupas biedru gadījumu neviens novēlota pieteikuma iemesls nav ticis atzīts par pamatotu. Apvienotās Karalistes ārlietu ministrija atkārtoti paudusi Eiropas Komisijai bažas, ka Zviedrija piemēro ievērojami stingrāku pieeju nekā citas ES dalībvalstis. Zviedrijas migrācijas aģentūra paziņojusi, ka nezināšana par pienākumu iesniegt pieteikumu netiek uzskatīta par pamatotu iemeslu termiņa nokavējumam.
