Zviedrijas premjers Kristersons atkāpjas pēc kreiso spēku uzvaras vēlēšanās

Zviedrijas centriski labējais premjerministrs Ulfs Kristersons ir paziņojis par atkāpšanos no amata, pavērot iespēju Sociāldemokrātu partijas līderei Magdalēnai Andersonei mēģināt izveidot jaunu valdību.

Svētdienas vēlēšanu galīgais provizoriskais rezultāts tika apstiprināts ceturtdien — kreiso opozīcijas partiju blokam pienākas 176 vietas parlamentā, kas ir tikai trīs vietu vairākums pār Kristersona vadīto Tidö koalīciju, kuru atbalstīja galēji labējā partija Zviedrijas Demokrāti (SD). Starp abiem blokiem bija tikai 50 359 balsu starpība.

Uzvaras runā Andersone teica, ka zviedri balsojuši par vienotību un jaunu virzienu valstij, minot par prioritātēm klimata krīzi, izglītību, veselības aprūpi, veco ļaužu aprūpi un imigrācijas politiku.

Īpaši nozīmīgi ir tas, ka SD pirmo reizi kopš savas dibināšanas zaudēja atbalstu vispārējās vēlēšanās, no otrās lielākās partijas kļūstot par trešo lielāko.

Savā atkāpšanās vēstulē Kristersons norādīja, ka turpmāko soļu vadību pārņems parlamenta priekšsēdētājs Andrešs Norlēns, kurš sāks konsultācijas ar visu partiju pārstāvjiem, lai virzītu priekšlikumus jaunam premjeram.

Sarežģītas sarunas priekšā

Lai gan Sociāldemokrāti joprojām ir Zviedrijas lielākā partija, tie saņēma rekordzemu atbalstu. Andersonei priekšā gaidāmas vairāku nedēļu garas un sarežģītas koalīcijas sarunas ar Kreiso, Centra un Zaļo partiju.

Viena no grūtākajām jomām būs attiecības starp Centra un Kreiso partiju — Centra partija izslēgusi iespēju veidot valdību kopā ar Kreiso, kamēr Kreisā partija par sadarbību pieprasa vietu valdībā. Domstarpības paredzamas arī par miljardieru nodokli, kodolenerģijas politiku un nodokļu paaugstināšanu, kur Zaļie, Sociāldemokrāti un Kreisā partija iestājas par paaugstinājumu, bet Centra partija vēlas nodokļus samazināt.

Zviedrijā ir izplatīta prakse veidot mazākumvaldības un vienoties par sadarbību ārpus formālas koalīcijas. Sociāldemokrāti plāno mainīt iepriekšējās valdības imigrācijas, integrācijas un klimata politiku, taču, tā kā pēdējos gados partijas nostāja imigrācijas un noziedzības jautājumos kļuvusi konservatīvāka, liela daļa iepriekšējās valdības mantojuma, visticamāk, saglabāsies.