Zviedru kriminālromānu autors Karls-Jūhans Valgrēns: 'Uz manuskripta gulēju kā uz spilvena'
Zviedru rakstnieks Karls-Jūhans Valgrēns, kura romāns 'Tava stunda pienāks' ieguvis Zviedrijas Kriminālromānu akadēmijas balvu, atklāj savu neparasto ceļu uz panākumiem – no dienesta specvienībā līdz rakstīšanai uz pakistāņu rakstāmmašīnas.
Zviedru kriminālromānu autors Karls-Jūhans Valgrēns, kura darbi plaši tulkoti igauņu valodā, sarunā ar ERR humora pilns stāsta par savu dzīvi, kas nebūt nav bijusi vienkārša. Viņa kriminālromāni "Ēnu zēns" un "Tunelis", kas izdoti pirms aptuveni desmit gadiem, risinās ap tulku un datorspeciālistu Deniju Katsu, kurš, lai glābtu draugus un sevi, iegrimst Stokholmas tumšajā un vardarbīgajā pazemē.
Viņa jaunākais igauņu valodā izdotais darbs ir "Tava stunda pienāks", kas 2024. gadā ieguva Zviedru kriminālromānu autoru akadēmijas balvu kā labākais kriminālromāns. Tajā darbojas policijas izmeklētājs Rodžers un kriminālizmeklētāja Johanna, kuriem jācīnās ne tikai ar šausmīgu slepkavību, bet arī ar šķietami nepārvaramām personīgām grūtībām.
Valgrēns uzaudzis mazā piejūras pilsētiņā, kur mājās nebija grāmatu. Literatūru viņš atklāja, pateicoties iedvesmojošam vidusskolas skolotājam, un sapņoja dzīvot kā Hemingvejs: "Pirmdien tu dodies uz Āfriku medīt. Nākamnedēļ sēdi Café du Flore Parīzē un dzer pastis."
Pēc dienesta Zviedrijas specvienībās viņš izmantoja armijas izmaksu un devās viens uz Indiju, kur uzrakstīja savu pirmo romānu uz pakistāņu rakstāmmašīnas, ar roku aizpildot zviedru burtus un gulējot uz manuskripta kā uz spilvena. Atgriezies Zviedrijā, viņš strādāja McDonald's un nosūtīja manuskriptu izdevniecībai Bonnier, kas viņu negaidīti pieņēma un izmaksāja avansu skaidrā naudā.
Viņa izrāviens notika 2000. gadā ar romānu "Herkula Barfusa šausmīgās ciešanas" – gotisku pikarisku romānu, ko iedvesmojusi dziļa 19. gadsimta literatūras lasīšana. Grāmata Zviedrijā pārdeva gandrīz 400 000 eksemplāru un mainīja viņa dzīvi. Valgrēns saka, ka vairs nekad to nevarētu uzrakstīt: "Tas bija romāns, kas man toreiz bija jāraksta."
Pēc panākumiem viņš uz vairākiem gadiem atkāpās no literatūras, lai ierakstītu albumus un koncertētu ar nomātām grupām. Mūzika ir prieks, bet rakstīšana viņu definē. Kad viņš atgriezās, pievērsās kriminālromāniem – vēl vienam eksperimentam. Ideja pirmajam kriminālromānam radās panikas brīdī metro stacijā, iedomājoties, ka viņa meita pazūd ar svešinieku. Viņš sāka rakstīt dažu dienu laikā.
Līdzjūtība caurstrāvo viņa darbus, pat ja stāsti ir nežēlīgi. Valgrēns to daļēji saista ar savu māti, kuru kara laikā no Somijas nosūtīja uz Zviedriju un kura auga starp divām ģimenēm un divām identitātēm. Zaudējuma, bēdu un dalītas piederības tēmas atbalsojas viņa romānos.
Disciplīna ir visa pamatā. Valgrēns katru rītu trīs līdz četras stundas raksta klusumā – bez mūzikas, bez trokšņa, bez traucēkļiem. Pēc tam viņš ir iztukšots. Atlikusī diena pieder dzīvei, ceļojumiem un mūzikai.
