1877. gada bada katastrofa: vēsture rāda, ka vainojami ne tikai laikapstākļi
Vācu lauksaimniecības portāls agrarheute atgādina par 1877. gada spēcīgā El Niño izraisīto badu, kurā gāja bojā miljoniem cilvēku. Autors norāda, ka bada apmērus noteica arī politika, tirdzniecība un pārtikas sadale, un brīdina par jaunu super El Niño 2026. gadā.
Vācu lauksaimniecības portāls agrarheute publicējis vēsturisku pārskatu par 1877. gada globālo badu, kad spēcīgs El Niño — Klusā okeāna straumju maiņas izraisīta klimata parādība, kas izmaina laikapstākļus visā pasaulē — iznīcināja ražu vairākos kontinentos. Raksts to saista ar šobrīd prognozēto jauno super El Niño un uzsver, ka bada cēlonis nav tikai laikapstākļi, bet arī sadales un politikas jautājumi.
Kas notika 1877. gadā
Aprēķināts, ka laikā no 1876. līdz 1878. gadam pasaulē bada dēļ gāja bojā aptuveni 50 miljoni cilvēku, kaut gan planētas iedzīvotāju skaits tolaik bija ap 1,3 miljardiem. Indijā sausums skāra gandrīz 60 miljonus cilvēku, un no bada nomira no 5,6 līdz 9,6 miljoniem. Ķīnā, pēc aplēsēm, gāja bojā līdz 13 miljoniem, bet Brazīlijā — līdz 500 000 cilvēku. Ražas zudumi bija arī Āfrikas ziemeļos un dienvidos.
Ne tikai sausums
Indijas britu koloniālā administrācija laikā, kad valstī valdīja bads, uz Angliju izveda 320 000 tonnu kviešu. Brazīlijas ziemeļaustrumos zemnieki audzēja eksporta kultūras, piemēram, cukurniedres un kokvilnu, līdztekus labībai pašu vajadzībām, taču trūka krājumu un ūdens apsaimniekošanas risinājumu. Eksporta kultūras veicināja eroziju un zemes noplicināšanos, tāpēc sausums skāra īpaši smagi. Vēsturnieks Maiks Deiviss šo periodu saista ar pasaules sadalīšanos pirmajā un trešajā pasaulē.
Situācija šodien
Pēc raksta datiem, 2026. gadā El Niño var sasniegt rekordlielu apmēru: tas izveidojies 2026. gada vidū, kulminācija gaidāma novembrī un decembrī, bet sekas var justies līdz 2027. gada februārim vai 2028. gada sākumam. Aptuveni 45 neaizsargātās valstīs akūta bada apdraudēto skaits varētu pieaugt no apmēram 225 līdz 274 miljoniem. Pasaules pārtikas programma kā visvairāk apdraudētos reģionus min Centrālameriku, Āfrikas dienvidus un austrumus, kā arī Dienvidāziju un Dienvidaustrumāziju. Eiropā tiešs bads nedraud, taču pasaules tirgos pārtikas cenas var celties un var tikt apgrūtināti piegāžu ķēdes.
Raksta secinājums: mūsdienās laikapstākļu ekstrēmus var prognozēt agrāk, valdības var mobilizēt pārtikas rezerves, un palīdzības organizācijas var rīkoties pirms ražas zuduma. Taču izšķirošais ir tas, vai nauda, pārtika un politiskais atbalsts laikus nonāk tur, kur tie vajadzīgi.
