Kukurūzas ietekme uz augsnes organisko vielu bilanci atkarīga no izmantošanas veida

Polijas lauksaimniecības portāls Farmer 24. oktobrī publicēja skaidrojumu par to, kā kukurūzas audzēšana ietekmē organisko vielu bilanci augsnē. Kukurūzu bieži min kā augu, kas veicina augsnes degradāciju, taču, kā norādīts materiālā, tās ietekme atkarīga ne tik daudz no pašas kultūras, cik no izmantošanas virziena, augu atlieku apsaimniekošanas, augu maiņas un organisko vielu avotiem saimniecībā.

Klasiskā bilance

Tradicionālajos organisko vielu bilances aprēķinos kukurūza tiek pieskaitīta augiem, kas noplicina augsni. Degradācijas koeficients ir aptuveni 1,1–1,2 tonnas organisko vielu uz hektāru, atkarībā no augsnes agronomiskās kategorijas. Šāda pieeja vislabāk raksturo situāciju, kad no lauka tiek aizvākta gandrīz visa auga virszemes daļa, tāpēc skābbarības un graudu kukurūza jāvērtē atšķirīgi.

Skābbarība

Skābbarības ražošanā smalcinātājs no lauka paņem gandrīz visu virszemes biomasu. Paliek galvenokārt saknes un salīdzinoši neliels rugāju daudzums. Augsnei tas nozīmē ievērojamu iespējamā organiskā oglekļa avota aizplūdi. Ja šāda prakse atkārtojas gadu no gada, bet saimniecība neizmanto kūtsmēslus, šķidrmēslus, starpkultūras vai citus organisko vielu avotus, bilanci kļūst arvien grūtāk līdzsvarot.

Graudu kukurūza

Graudu kukurūzas gadījumā pēc ražas novākšanas laukā paliek liels daudzums atlieku. Saskaņā ar Polijā lietotajiem reprodukcijas koeficientiem 1 tonna salmu sausnas atbilst aptuveni 0,21 tonnām augsnes organisko vielu. Tas nozīmē, ka pietiekami liela kukurūzas atlieku daudzuma atstāšana var lielā mērā kompensēt pašas audzēšanas negatīvo ietekmi uz humusa bilanci. Tomēr tam nepieciešama laba atlieku sasmalcināšana un piemēroti salmu sadalīšanās apstākļi.

Monokultūra un intensīva augsnes apstrāde palielina riskus augsnei, savukārt iesēti zem seguma augi, starpkultūras, kūtsmēsli un šķidrmēsli var ierobežot degradāciju.